Gandrīz 40 olimpiskā sporta organizācijas atklātā vēstulē aicinājušas Saeimu un parlamentu uz nekavējošu rīcību Valsts sporta fonda likuma tālākā virzībā, taču vairākas lielās sporta veidu federācijas zem dokumenta parakstus nav likuša. Kādēļ tā?

Jau vēstīts, ka Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kopā ar Latvijas Olimpiešu klubu un Latvijas olimpisko sporta veidu federācijām - kopumā 37 Latvijas olimpiskās sporta organizācijas - ir parakstījušas kopīgu vēstuli un vēršas pie Saeimas deputātiem un parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, aicinot uz nekavējošu rīcību Valsts sporta fonda likuma pieņemšanā.

Saeimas deputāti un parlamentā pārstāvētie politiskie spēki tiek aicināti:
- Pārskatīt pieņemto lēmumu un atjaunot likumprojekta "Valsts sporta fonda likums" (Nr. 1380/Lp14) virzību Saeimā.
- Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpināt konstruktīvu un padziļinātu darbu pie iesniegto priekšlikumu izskatīšanas un apstiprināšanas 2. lasījumam, īpaši akcentējot priekšlikumus attiecībā uz fonda finansējuma avotiem.
- Rūpēties par to, lai Valsts sporta fonda likums stātos spēkā maksimāli salāgoti ar jauno Sporta likumu, tādējādi nodrošinot normatīvo skaidrību un nepārtrauktību nozares finansēšanā un attīstībā.

Vēstuli parakstījušo federāciju skaitā ir Latvijas Airēšanas federācija, Latvijas Alpīnistu savienība, Latvijas Badmintona federācija, Latvijas Beisbola federācija, Latvijas Biatlona federācija, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija, Latvijas Boksa savienība, Latvijas Burāšanas savienība, Latvijas Džudo federācija, Latvijas Galda tenisa federācija, Latvijas Golfa federācija, Latvijas Handbola federācija, Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Jātnieku federācija, Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Kanoe federācija, Latvijas Kērlinga asociācija, Latvijas Lakrosa federācija, Latvijas Loku šaušanas federācija, Latvijas Modernās pieccīņas un šķēršļu skriešanas federācija, Latvijas Paukošanas federācija, Latvijas Peldēšanas federācija, Latvijas Riteņbraukšanas federācija, Latvijas Sērfošanas un SUP federācija, Latvijas Skeitborda federācija, Latvijas Skvoša federācija, Latvijas Slēpošanas federācija, Latvijas Slidošanas asociācija, Latvijas Sporta cīņu federācija, Latvijas Svarcelšanas federācija, Latvijas Šaušanas federācija, Latvijas Taekvando federācija, Latvijas Tenisa savienība, Latvijas Triatlona federācija, Latvijas Vingrošanas federācija, Latvijas Volejbola federācija.

Vēstuli parakstījušo federāciju vidū nav, piemēram, Latvijas Basketbola savienības (LBS), kuras vadība politiskajos gaiteņos pēdējos gados pratusi būt gana izveicīga. Tāpat vēstuli nav parakstījusi nedz Latvijas Vieglatlētikas savienības vadība, nedz Latvijs Futbola federācija (LFF). Ja futbolam Valsts Sporta fonda tālākā virzība, iespējams, nav tik būtiska (LFF katru gadu saņem ievērojamu finansējumu no starptautiskajām futbola organizācijām FIFA un UEFA), tad abām pārējām augstāk minētajām organizācijām tas varētu būt krietni svarīgāk.

“LBS apzinās, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Tieši tāpēc uzskatām, ka ilgtermiņa risinājumu var panākt tikai savstarpējā dialogā, cieņpilnās diskusijās un kopīgā darbā starp sporta organizācijām un politikas veidotājiem. Mūsu mērķis nav saasināt domstarpības ar skaļiem paziņojumiem, bet panākt rezultātu, kas būs ieguvums visam Latvijas sportam. Mūsu prioritāte ir praktisks darbs, nevis iesaistīšanās institucionālās vai politiskās domstarpībās. Mēs nevēlamies, lai basketbols tiktu izmantots kā instruments citu organizāciju politiskajās cīņās,” lēmumu neparakstīt dokumentu sarunā ar portālu Sportacentrs.com pamato LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

“Sporta fonds ir ļoti laba ideja, un sports jau sen ir pelnījis papildu finansējumu. Šobrīd sports ir viena no vissliktāk finansētajām nozarēm Latvijā, tāpēc ir patiess prieks redzēt, ka beidzot šis jautājums ir nonācis nopietnā politiskajā dienaskārtībā. Par to gribu pateikt paldies politiķiem – neatkarīgi no politiskās partijas piederības –, kuri ir aktualizējuši nepieciešamību pēc papildu finansējuma sportam. Latvijas Basketbola savienībai šobrīd ir ļoti intensīvs darba periods. Deviņas nacionālās izlases gatavojas un startē Pasaules kausa izcīņā un Eiropas čempionātos, visā Latvijā atklājam jaunus āra basketbola laukumus, gatavojamies jaunajai sezonai, un vienlaikus turpinām aktīvu darbu starptautiskajā vidē, lai agresorvalstis nevarētu atgriezties starptautiskajā sportā,’’ klāsta Cipruss, piebilstot, ka LBS nav tikai skaļu paziņojumu autori. ‘’Mēs esam viena no federācijām, kas šo jautājumu ilgstoši virza ar konkrētām iniciatīvām, partneru uzrunāšanu un starptautiskas koalīcijas veidošanu. Šis darbs jau ir devis reālus rezultātus, un mēs to turpināsim arī turpmāk,’’ teic LBS ģenerālsekretārs.

Vērts pieminēt, ka "Valsts sporta fonda likuma" virzību Saeimā nobremzējuši ‘’Apvienotā saraksta’’ pārstāvji, un rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās šīs partijas sarakstā kandidēs arī LBS prezidents Raimonds Vējonis.

Nav noslēpums, ka uz sporta nozares komandtiltiņa jau izsenis notiek LOK un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) stumdīšanās un grūstīšanās (tā tas bija arī iepriekšējo orgnizāciju vadītāju laikā). Cīņa par ietekmi jūtama arī pēdējā laikā, kad sporta nozarei parādījusies iespēja tikt pie papildus finansējuma, kas saistīts tieši ar minētā fonda izveidi.

‘’Par LOK iniciatīvu nākt klajā ar publisku paziņojumu informēti netikām, līdz ar to man ir grūti komentēt tās iemeslus, bet interesanti, ka arī Latvijas Regbija federācija, kuras prezidenta pienākumus pašlaik pildu, iespējams, bija vienīgā no olimpisko sporta veidu federācijām, kas nesaņēma aicinājumu parakstīt šādu vēstuli. Skumji, ka arī šajā visai sporta nozarei tik nozīmīgajā jautājumā, kurā, manuprāt, pozitīvu rezultātu varam sasniegt tikai kopīgi, mēs parādām, ka neesam vienoti un savā starpā cīnāmies par to, kurš ir vairāk pelnījis tikt uzklausīts vai sēdēt pie viena galda ar politiķiem. Es zinu un esmu pārliecināts, ka fakts, ka Valsts sporta fonda likumprojekts pašlaik ir viena soļa attālumā no izskatīšanas Saeimā, ir visas sporta jomas, tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas, lielā ieguldītā darba rezultāts. Lai Valsts sporta fonda likums Saeimā tiktu atbalstīts vienbalsīgi, kā tas pavisam nesen notika ar Sporta likumu, mums jāturpina būt konstruktīviem partneriem,’’ klāsta LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs.

Latvijas Sporta federāciju padome kā organizācija, kas apvieno visas 95 atzītās sporta federācijas, otrdien organizējusi sapulci ar federācijām. Galvenais jautājums tajā bijis tieši par Valsts sporta fonda likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem.

‘’Manuprāt, nevienam nav šaubu, ka šāds sporta nozares atbalsta mehānisms ir vitāli svarīgs un nepieciešams pēc iespējas ātrāk. Turklāt Valsts sporta fonds ir paredzēts jaunajā Sporta likumā, kas jau ir izsludināts un stāsies spēkā 1. augustā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Valsts sporta fonda likumprojektam bija noteikts 10. jūlijā. Pēdējo divu nedēļu laikā mēs visi esam aktīvi strādājuši ar Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju un Saeimas deputātiem, kā rezultātā Valsts sporta fonda likumprojektam ir iesniegti 88 priekšlikumi, no kuriem 17 ir tieši saistīti ar finansējuma avotiem. Lielākajai daļai no tiem ir negatīva ietekme uz valsts budžetu, tādēļ ir tikai loģiski, ka Finanšu ministrijai nepieciešams laiks, lai aprēķinātu un izvērtētu katra priekšlikuma ietekmi,’’

Šteinbergs uzskata, ka likumprojekta izskatīšanas atlikšana Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par vienu nedēļu nav tik kritiska, lai sporta nozare par to tagad “uzsprāgtu”. “Lai Valsts sporta fonds patiešām darbotos un ilgtermiņā radītu pievienoto vērtību sporta nozarei, tā finansējuma avoti ir rūpīgi jāizvērtē un jāaprēķina. Pretējā gadījumā nobalsot var par jebko, bet vai tas reāli strādās? Spilgts piemērs ir likums “Par autoceļiem”, kas paredz 80 procentus no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem novirzīt valsts autoceļu finansēšanai, taču praksē šī norma pilnā apmērā nekad nav tikusi īstenota.“ stāsta LSFP prezidents.