Diemžēl latviešiem nepierastais karstums un dažas mikrotraumas liedza pacīnīties par augstāku vietu Pasaules čempionātā orientēšanās jauktajā stafetē. Zelta medaļas Dženovā izcīnīja Šveice, bet Latvijas kvartetam 32 komandu konkurencē 18. vieta.

Pirmais etaps Latvijas komandai šoreiz bija uzticēts vēl pavisam nesen Pasaules Junioru čempionātā startējušajai Ilzei Jumiķei. Viņa stafeti nodeva, esot 19. vietā (+1:51.80), bet Fricis Spektors, otrajā etapā uzrādot 20. laiku, mūsu komandas stāvokli pazemināja vēl par divām pozīcijām (+3:59.00). Par minūti sliktāks skrējiens bija Valteram Reneslācim, līdz ar to Sandra Grosberga, dodoties pēdējā etapā, bija 22. vietā, no līderkomandas atpaliekot pa septiņām minūtēm. Pieredzējusī Latvijas orientieriste bija līmenī, viņa savu etapu veica kā astotā ātrākā, līdz ar to paceļot Latviju par četrām pozīcijām (+8:18.20). Kaut arī šoreiz Pasaules čempionātā sprinta jauktajā stafetē Latvijai 18. vieta, no Baltijas valstīm Latvija esam visaugstāk – Lietuvai un Igaunijai attiecīgi 21. un 22. vieta.

Ilze Jumiķe: “Sprinta stafeti neizdevās noskriet tā, kā gribējās, jo karstuma un citu apstākļu ietekmē nejutos labi jau iesildoties, un distancē bija vēl sliktāk, kā arī pieļāvu aptuveni 10 sekunžu kļūdu uz 13. punktu, jo apjuku un nācās apstāties. Esmu pat zināmā mērā priecīga, ka šis čempionāts noslēdzies, jo beidzot varēšu atpūsties pēc patiešām saspringtā sacensību grafika, bet kopumā varu teikt, ka man šis čempionāts ir izdevies, un visvairāk esmu priecīga par izslēgšanas sprinta kvalifikāciju un ceturtdaļfinālu. Tālākajos plānos ir neliela atpūta un pēdas traumas ārstēšana, taču tuvākās man svarīgās sacensības ir Jelgavas Nakts pusmaratons 22. augustā.”

Fricis Spektors: “Man bija ļoti karsti. Tiešām, pēc sajūtām bija viskarstākā diena, un, iespējams, biju jau pārkarsis pirms starta, gaidot savu došanos etapā. Distancē bija grūti – tieši karstums bija mans šķērslis. Savu sniegumu šajā čempionātā vērtēju kā izgāšanos, jo neizdevās neviens no individuālajiem skrējieniem. Visvairāk sāp par individuālā sprinta kvalifikāciju, kur bija labs sākums, bet beigās kļūdījos, līdz ar to zaudēju savu iespēju skriet finālā. Secinājums nākamajiem startiem – jāmēģina vairāk noturēt vēsu prātu visas distances garumā. Pašlaik vel nezinu tālākos plānus sezonai, jo mans galvenais mērķis bija Pasaules čempionāts, kur diemžēl nespēju sasniegt to, uz ko biju spējīgs.”

Valters Reneslācis: “Savu skrējienu stafetē vērtēju kā viduvēju. Tehniskā ziņā distance nebija pārāk sarežģīta, arī lielāko daļu izdevās veikt diezgan labi, vien beigās izvēlējos divus mazliet garākos maršruta variantus, bet diemžēl fiziskās sajūtas nebija tik labas, kā gribētos. Gribējās skriet ātrāk, taču – kā ir, tā ir. Galvenais, ka iztiku bez lielām kļūdām. Bet par visu šo pasaules čempionātu jāatzīst, ka visi trīs skrējieni man bijuši diezgan viduvēji. Noteikti bija iespēja tikt finālos, bet kāda kļūdiņa, kāds neoptimālākais risinājums liedza par šiem fināliem pacīnīties. Tagad laiks atpūsties, atjaunoties, un tad jau redzēs, kādi būs plāni manā sacensību kalendārā.”

Sandra Grosberga: “Stafetē šķiet izdevās tehniski vislabākais skrējiens no visiem fināliem. Startā biju diezgan mierīga, pirmo punktu centos paņemt ne pārāk ātri, negribēju paskriet garām mazajām ieliņām, viss šķita tik šaurs un vienāds. Uz otro punktu jau ieskrējos, noķēru vairākas komandas… Vienkārši aizvadīju labu skrējienu. Tagad startēšu Pasaules kausa posmā Čehija, bet šī gada mans galvenais mērķis, patiesībā daudzu gadu galvenais mērķis, ir Eiropas čempionāts, kas septembrī notiks meža distancēs Lietuvā.”

izmantotie resursi:
◪ Latvijas Orientēšanās federācija - Sākums