Sezona pēc olimpiskajām spēlēm sportiskās "paģiras" līdzi nes teju jebkurā sporta veidā. Karjeru noslēgšanās un pārmaiņas komandās ir pavisam ierasta prakse pēc četrgades lielākā sporta notikuma. Arī Latvijas Kamaniņu sporta federācija (LKSF) aizvada pārmaiņām piesātinātu vasaru, par ko sarunā ar Sportacentrs.com plašāk pastāstīja LKSF ģenerālsekretārs Kristaps Mauriņš.

Kā tad novērtējāt olimpisko sezonu?
Ļoti labi, bet reizē arī ir nepadarīta darba sajūta. Elīnas [Botas] sasniegums bija fantastisks, bet tās pāris "koka" medaļas un piektā vieta mazliet kremt. Kā jau teicu – atskatoties, ir neliela nepadarīta darba sajūta. Zinām, ka spējām izdarīt kaut ko mazliet vairāk, lai "aizķertos" augstāk.

Elīna kopā ar visu komandu ir malači, bet tās dažas "kocinieces"... Mēs sev esam uzlikuši augstu latiņu. Ja vēl pirms pāris cikliem apskatītos, tad par ceturtajām vietām būtu priecīgi. Protams, novērtējam arī tagad, bet gribējās vēl vienu vai divas godalgas pārvest mājās.

Ja skatāmies uz visu olimpisko ciklu, ko varējāt izdarīt citādāk/vairāk?
Treneru korpusam, kam uz divām sezonām pievienojās arī ārzemju speciālists, neko pārmest nevar, visi ieguldīja lielu darbu rezultāta sasniegšanā. Varbūt kamanu būvē un slieču apstrādē bija vēl kāda rezerves. Šajos aspektos esam kļuvuši gudrāki un nākamajā četrgadē progresēsim. Domāju, ka tieši slieču apstrāde ir tas virziens, kurā vēl spējam "parakt".

Kad pēc sezonas beigām atsākāt darbus?
Sportistiem tika iedota atelpa. Ar maija mēnesi atsākām individuālos treniņus, kuros ietilpa atskaišu sūtīšana fiziskās sagatavotības treneriem. Savukārt pirmā kopā sanākšana bija 1. jūnijā, kad Siguldā sākās treniņnometne. Šobrīd komanda ir Ventspilī, kur aizvada, kā mēs sakām, pirmo pašmāju izbraukuma nometni.

Kā uz priekšu virzās tehnikas jautājums?
Viss ir procesā. Aizvadītās sezonas beigās pēc Latvijas čempionāta jau tika notestētas Kristera jaunās kamanas, jo Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas kongresā tika pieņemtas noteikumu izmaiņas, kas paredz būtiskas izmaiņas vieninieku kamanās. Līdz ar to darba šajā pavasarī un vasarā ir diezgan daudz.

Negremdējoties smalkās tehniskajās detaļās, kādas izmaiņas paredz jaunie noteikumi?
Noteikti pavisam citi izmēri un leņķi šiem tiltiem, kas stiprinās aptecētājā un, kam piestiprinās kamanu ragi. Līdz ar to pilnībā no jauna jātaisa šī detaļa un arī paši koka ragi. Slieču skrūvju caurumi jau ir pielāgoti jaunajiem parametriem, jo šīs izmaiņas bija zināmas jau iepriekš.

Teiksim tā – darba netrūkst. Labā ziņa, ka junioru vecuma grupās ir divu gadu pārejas periods. Līdz ar to visu tehniku, ar ko pieaugušo izlasei vairs neļaus braukt jaunie noteikumi, varam nodot junioriem, kuri ar to varēs braukt vēl divus gadus.

Kādas ir pirmās atsauksmes no treneriem par tevis minētajām treniņnometnēm?
Ja runājam par fizisko sagatavotību, tad mums ir pamainījies treneru kolektīvs. Ja iepriekšējās vasarās par fizisko sagatavotību atbildēja Daniels Fogelis un Zintis Šaicāns, tad šobrīd viņi ir prom no nacionālās izlases. Daniels šobrīd atbild par mūsu sociālo vidi, bet Zintis ir junioru izlases galvenais treneris.

Šobrīd mums ir jauni fiziskās sagatavotības treneri. Cik nu jauni, jo Mihails Arhipovs pēdējo gadu laikā tāpat bijis pie kamanām, bet trenēja juniorus. Līdz vēlam rudenim esam vienojušies arī ar Anitu Siliņu, kura nāk vieglatlētikas vides.

No fiziskās sagatavotības treneru puses par sportistiem līdz šim bijušas tikai un vienīgi pozitīvas atsauksmes, tāpat arī sportisti atzinīgi novērtē izmaiņas fiziskās sagatavotības treneru korpusā. Treneri vasaras periodā ieviesuši jaunas vēsmas un sportisti izskatās gana motivēti. Kaut kādas mikrotraumas ik pa brīdim izlien ārā, bet šobrīd liels uzsvars tiek likts uz darbu pie dziļās muskulatūras un locītavu saitēm. Šis darba posms ir ar nedaudz mērenāku fizisko slodzi nekā olimpiskās sezonas sagatavošanās laikā.

Daniela Fogeļa ieraksts sociālajos tīklos lika noprast, ka viņš nodaļu kamaniņu sportā noslēdzis pavisam. Tad pilnībā jūs tomēr nepameta?
Lēmums neturpināt darbu ar komandu bija viņa paša izvēle, ņemot vērā darba specifiku un ilgstošo prombūtni no ģimenes ziemas sezonā.

Viņam sociālo tīklu vide nav sveša – paralēli viņš sadarbojas arī ar citiem uzņēmumiem šajā jomā. Arī kamaniņu sports Danielam ir labi pazīstams, jo tieši viņš jau iepriekš veidoja lielāko daļu video satura, kas publicēts mūsu sociālajos tīklos.

Pareizi saprotu, ka uz pašu sezonu fiziskās sagatavotības "nodaļā" paliks tikai Arhipovs?
Jā, bet mums arī sportistu komanda palikusi mazāka. Karjeru neturpinās Anda Upīte. Izskatās, ka tuvākās sezonas vai divu laikā mums būs tikai viena sieviešu divnieku ekipāža, kas ir Marta [Robežniece] un Kitija [Bogdanova].

Andai apstākļi sakrita, ka faktiski nācās beigt karjeru. Viņai šī sadarbība ar Madaru [Pavlovu] nebija tik veiksmīga. Jāsaprot, ka divnieku ekipāžā rezultāti ir viens, bet svarīga ir arī iekšējā komunikācija. Vēlā pavasarī ar Andu aprunājāmies, izskatot vēl citas opcijas. Bija pāris junioru vecuma meitenes, kas tobrīd vēl brauca ar kamanām, bet tagad vairs neturpina. Galu galā, Anda saprata, ka šī "mētāšanās" sezonu pēc sezonas nav optimāla. Ja olimpiskā cikla sākumā nav stabilas pārinieces, tad pareizākais un labākais lēmums bija noslēgt karjeru.

Daniels pildīja arī izlases menedžera pienākumus. Kas pārņems tos?
Vasaras darbus, kuros ietilpst loģistikas jautājumi, lidojumi un nometņu pieteikšana ārpus Latvijas, arī pirms Daniela darīju es. Mums ir padomā cilvēks, kurš to uz vietas darīs arī izbraukumos, bet svarīgākās lietas jau ir gandrīz apdarītas.

Tas būs cilvēks no malas vai arī sekos pienākumu pārdale?
Pienākumu pārdale.

Elīna Ieva Bota sociālajos tīklos pavēstīja, ka ir atvases gaidībās. Zinām, ka kamanas diezgan smalki pielāgojat katram sportistam. Ko iesāksiet ar viņas galveno "darbarīku"?
Tas ir jautājums, ko ar mehāniķiem Mārtiņu Rubeni un Sandri Bērziņu vēl nesen apspriedām. Viens variants ir neaiztikt tās un saglabāt kā olimpiskā sudraba ragavas. Elīna auguma ziņā ir ļoti līdzīga mūsu jaunajai sportistei Margitai Sirsniņai, līdz ar to viņas brauc ar līdzīgām kamanām, kuru aptecētāji ir vienādi. Ja mehāniķi par to vienosies, teorētiski ar šīm kamanām jaunajā sezonā varētu startēt Margita.

Varbūt var izlikt trasē kā piemiņu par vēsturisko notikumu?
Nē, nē. Visi tehniskie noteikumi jau nav mainījušies, līdz ar to negribas atstāt ārzemniekiem uz publisku apskati. Labāk, lai kamanas kādreiz nonāk Sporta muzejā, kur tos var apskatīt ikviens, kam interesē mūsu sporta vēsture.

Kad Elīna atgriezīsies, viņai tik un tā būs jābūvē jaunas kamanas, vai ne?
Protams. Rēķināmies, ka tās, visticamāk, būs divas sezonas.

Esam nonākuši pie sieviešu konkurences. Tu jau pieminēji Sirsniņu, bet, no kuras sportistes sagaidāt šo lēcienu pirmajā desmitā?
Pēc katras sezonas uz individuālām pārrunām aicinām izlases un labākos junioru sportistus. Aprunājāmies arī ar Margitu. Viņa pati teica, ka nākamajā sezonā vēlas startēt tikai junioru Pasaules kausa posmos. Visticamāk, pieaugušo sacensībās viņu redzēsim Siguldā, jo tobrīd nepārklājas kalendāri.

Mēs viņas lēmumu respektējam, jo junioru sacensību ietvaros ir pieejams krietni lielāks skaits treniņbraucienu. Margita ir gados jauna un viņai vēl jāuzkrāj pieredze Eiropas trasēs. Pieaugušo sacensībās vienā nedēļas nogalē ir 4-5 treniņbraucieni, bet junioros var paspēt labāk apgūt trases.

Tāds šobrīd ir plāns, kas, protams, var mainīties sezonas gaitā.

Sanāk, ka mums jaunajā sezonā paliek viena sportiste, kas lielākoties pamata sacensībās startē bez dalības Nāciju kausa braucienos?
Šobrīd, jā. Ar pirmo numuru ir Kendija Aparjode, bet ar otro – Zane Kaluma. Jauniešu vecumā mums ir tiešām talantīgas meitenes, bet viņu attīstības procesu nevajag sasteigt. Skatoties mazliet tālākā nākotnē, mums ir tiešām perspektīvas meitenes un kā arī puiši.

Vīru pusē izmaiņu nav?
Nē. Vieniniekos turpinās startēt Kristers [Aparjods], Gints [Bērziņš] un Kaspars [Rinks], bet divniekos abas līdzšinējās ekipāžas. Skatoties uz junioru kalendāru, domāju, ka Siguldas pieaugušo sacensībās vajadzētu redzēt arī [Edvarda Marta] Markitāna un [Roberta] Lazdāna divnieku. Viņi pagājušogad pirmo reizi sasēdās divnieku kamanās, jo līdz tam brauca vieniniekos, un uzrādīja gana labus rezultātus.

Pērn treneris Eihorns intervijā stāstīja, ka gada laikā nepieciešamas vismaz divas vizītes vēja tunelī. Tas šoruden ietilpst plānos?

Šogad noteikti nē. Iepriekšējā pusotra gada laikā mums ar tehniskā atbalsta programmu, ko ieguva visas ziemas sporta federācijas, bija lielākas iespējas gatavoties olimpiskajām spēlēm. Tehnikas budžets bija ievērojams, līdz ar to spējām daudz ko jaunu izveidot un arī pārbaudīt. Šobrīd tehnikas budžets, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, ir krietni mazāks, tāpēc vēja tuneli šogad nav plānots.

Mums primāri jāpārtaisa vieninieku kamanas un zināmas modifikācijas jāveic arī divnieku kamanās. Šeit arī paši sportisti ir gatavi nākt talkā ar savu atbalstītāju finansējumu.

Sadarbība ar treneri Eihornu turpināsies?
Nē. Kaut ko noteikti ieguvām, bet bija brīži, kuros gaidījām vairāk. Skaidrs, ka režīmā, kas neparedz 24/7 pieejamību, šī sadarbība nebija tik veiksmīga. Otrs aspekts ir arī finansiālais jautājums. Kopumā jāsaka, ka sadarbībai bija gan savi plusi, gan mīnusi.

Ar Krievijas strauju atgriešanos apritē sporta federāciju dienaskārtībā parādās vēl viens būtisks jautājums. Sporta likums paredz, ka komandu sporta izlases nedrīkst sacensties ar krieviem. Kā traktēt komandu stafetes sacensības?
Sporta likumā sporta komanda ir definēta kā sportistu kopums, kas rezultātu sasniedz kā vienota komanda, pieļaujot sportistu savstarpēju nomaiņu sacensību laikā. Kamaniņu sporta komandu stafete šai definīcijai neatbilst, jo katrs sportists veic savu braucienu un sportistu nomaiņa sacensību laikā nav iespējama. Šobrīd situācija ar krievu sportistiem ir tāda pati kā aizvadītajā sezonā. Cik mums zināms, septembrī FIL ārpus kārtas kongresā paredzēts lemt par Krievijas sportistu iespējamo atgriešanos starptautiskajās sacensībās.

Šim jautājumam ir arī otra puse. Iepriekšējās SOK vadlīnijas paredzēja, ka Krievijas komandas nevar piedalīties arī neitrālā statusā. Pamatojoties uz šīm vadlīnijām, Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija divnieku un komandu stafetes disciplīnas attiecināja uz komandu sacensībām, līdz ar to Krievijas sportisti šajās disciplīnās olimpiskajās spēlēs nepiedalījās.

Ja runājam par Sporta likumā teikto, es uzskatu, ka ne stafetes komanda, ne divvietīgās ekipāžas nav traktējamas kā komandas.

Mūsu nometnē pastāv arī boikota iespējamība?
Šobrīd negrasāmies skriet laikam pa priekšu. Sagaidīsim minēto kongresu un, izejot no tajā pieņemtajiem lēmumiem, skatīsimies tālāk. Tas ir salīdzinoši svaigs SOK lēmums, tāpēc mums jāsagaida Latvijas Olimpiskās komitejas un IZM vadlīnijas.

Pastāsti, lūdzu, par vasaras tālākajiem plāniem.
Jūlijā ir šī nedēļa Ventspilī. Augusta sākumā arī. Valmierā viesosimies septembra sākumā, bet periodos, kas paliek starpā, darbosimies Siguldā. Ņemot vērā, ka šī nav olimpiskā sezona, pa galvu, pa kaklu uz Norvēģiju neskriesim. Arī tas ir finansiālu apsvērumu vadīts lēmums.

Sezonu uzsāksim oktobra vidū Siguldā, bet novembrī būs īsa nometne Īglsā, kur ceru, ka trase būs savesta kārtībā. Pēcāk vēl dažas dienas būs treniņi Vinterbergā un tad jau sāksies Pasaules kausa tūre.

Sezonas otra puse būs ļoti interesanta, jo Kortīna ir svaiga trase un Laplaņā ļoti sen nav bijušas pieaugušo Pasaules kausa sacensības. Jāpiemin, ka arī sezonas pirmajā pusē Āzijā būs divi posmi – Phjončhaņa Dienvidkorejā un Jancjina Ķīnā.

Uz Āzijas posmiem taču brauksiet?
Brauksim, bet, visticamāk, ne pilnā sastāvā. Katrā disciplīnā būsim pārstāvēti, bet šobrīd vēl nav skaidrs, vai ar diviem numuriem.

Sarunas gaitā jūtams, ka finansiālais sitiens bijis ievērojams. Ieskicē, lūdzu, samazinājuma apjomu?
Rocība ir samazinājusies, jo esam zemāk arī prioritāro sporta veidu sarakstā. Finansējums par pāris desmitiem tūkstošu ir kļuvis mazāks, bet jāatceras, ka tuvojas Jaunatnes olimpiskās spēles. Mums ir plāns pa Eiropas trasēm izvest ne tikai junioru, bet arī jauniešu izlasi, kas sastāvētu no 6-8 sportistiem. Tas palīdzētu jaunajiem sportistiem "apbružāties".

Jāsaprot, ka tur jau izmaksas ir līdzīgas. Varbūt meklējam lētākus apartamentus, bet treniņbraucieni, autobusa noma un degviela jau ir tādā pašā cenā.

Vēlamies izvest jauniešus pa Eiropas sacensībām, līdz ar to sanāk, ka paralēli startē trīs izlases. Pirms vairākiem gadiem juniori un jaunieši startēja kopā vienā nedēļas nogalē, tāpēc nepieciešamie resursi bija mazāki. Šobrīd katra izlase sezonas gaitā iet savu ceļu.