"Vēsmas jau zināmas. Pirmā diena, treneri mēģina neko nesarežģīt. Patīkami strādāt kopā ar galveno treneri – Jānis to ir pelnījis. Patīkamākais – sapulce un treniņš latviešu valodā," svētdien, 21. jūnijā, pēc pirmā treniņa žurnālistiem teica Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības kapteinis Rihards Lomažs.

Uzbrūkošais aizsargs kopā ar garo spēlētāju Kārli Šiliņu sezonu pabeidza pirms astoņām dienām. Latviešu pārstāvētā Klaipēdas “Neptūnas” bronzas sērijā uzvarēja Panevēžas “Lietkabelis” ar 3-1, nacionālajā čempionātā nopelnot pirmo medaļu septiņu gadu laikā.

Lietuvas bronzai ir pieklājīgs svars – abas sērijas dalībnieces ieguva piecu gadu licenci startam ULEB Eirokausā, kamēr pamatturnīra ceturtās vietas ieguvēja “Šiauliai” tādas tiesības baudīs tikai vienu sezonu. Svinības sākās Panevēžā un turpinājās Klaipēdā, atklāja Lomažs.

“Cigārs bija...rūgts. Es jau nepīpēju – uztaisīju bildi, lai domā, ka kūpināju cigāru. Protams, salda un patīkama pēcgarša. Pēc bronzas finiša notika komandas pasākums. Dzērieni jāpērk nebija (smejas). Bonusi – katram spēlētājam tie atrunāti un aprakstīti līgumā. Klātienē saņēmām pateicības vārdus. Medaļa – tas ir forši gan spēlētājiem, gan klubam.”

Latvijas valstsvienības kapteinis veica spožu ierakstu karjeras sasniegumu sarakstā, nopelnot vietu “Betsson” LKL simboliskajā pieciniekā. Lomažs 41 spēlē vidēji 27:58 minūtēs izcēlās ar 16.4 punktiem, 4.1 rezultatīvām piespēlēm un 3.1 izcīnītu bumbu zem groziem.

“Izbaudīju, arī rezultāts bija – izcīnījām medaļu. Rūgtums par vienu neizmantotu iespēju – pusfinālā zaudējām “Juventus”. Tādi nebijām vienīgie, Utenai zaudēja arī (Basketbola Čempionu līgas uzvarētāja) Viļņas “Rytas”. Taču sezonas noslēgums bija pozitīvs. Mērķi izpildījām!”

Eiropas “Top 10” čempionātā kluba atbalstītāji bieži piesola spēlētājiem dažādus labumus. “Pēdējā pārtraukumā teica – dabūsi visu, ko gribēsi, tikai paliec vēl vienu gadu (smejas). Sarunas notiek.”

Aizsargs šosezon vairāk spēlēja ar bumbu un biežāk nogādāja to grozā. “Brīvība laukumā ir nosacīta – iespējas tāpat jāpaņem pašam. Atbraucot uz Klaipēdu, brīvība bija, taču paša spēkiem paņemta. Izmantoju iespējas – to skaits auga katrā spēlē un treniņā.”

“Patika spēlēt kopā ar Arnu Veļičku – savstarpējo ķīmiju atradām faktiski no pirmās dienas. Turpinājumā tā tikai uzlabojās. Izbaudīju spēlēšanu kopā ar viņu, tas bija ļoti viegli.”

Kauņas “Žalgiris” Eirolīgas mājas spēlē vidēji pulcē 14 880 fanus, LKL spēlēs 4 763 skatītājus. Viļņas “Rytas” parūpējās par iespaidīgu atbalstu Čempionu līgas finālturnīrā, kuru apmeklēja 2 500 kluba atbalstītāji. Kā uz šī fona izskatās “Neptūnas”?

“Viļņas un Kauņas klubiem ir lielāka fanu bāze. Sezonas pirmajās spēlēs bija ļoti maz cilvēku, tie paši nāca uz spēlēm ar...bijību. Sākām uzvarēt, viņi saprata, ka mums ir komanda un sezonas beigās spēlējām pie gandrīz pilnām tribīnēm. Fanu pulks kļuva arvien lielāks.”

“No “Rytas” tālu neatpalikām, jo viņi LKL mājas spēles aizvada diezgan mazā zālē (“Active Vilnius arena”). Ja lielajā arēnā spēlē pret “Žalgiri”, tā ir pilna, taču citās līgas spēlēs mēdz būt pustukša. Mazā zāle un atmosfēra šķiet “wow”, taču tas ir mazā vietu skaita dēļ.”

Rihards Lomažs un Artūrs Strautiņš ir divi spēlētāji no pašreizējā modeļa, kuri valstsvienībai nav atteikuši nevienu reizi. Šajā ziņā abi sasnieguši zelta standartu, kuram jaunie spēlētāji var tikai līdzināties un mēģināt atkārtot.

“Nav bijusi neviena reize, kad neesmu vēlējies braukt uz valstsvienību. Ir bijis pamatots iemesls – īsi pirms dēla piedzimšanas. Toreiz bijām kvalificējušies un izvēlējos palikt mājās. Nav tā, ka spēles kādreiz neko nenozīmē – tāpat gribas uzvarēt.”

Ko puiši darīja vasaras saulgriežos? “Šodien iekustējāmies. Apskatījāmies sadarbības, kuras gribam spēlēt. Vairāk paskrējām tāpat. Sadarbības – diezgan līdzīgi kā bija ar Luku (Banki). Vairumam zināšanas tikai jāatsvaidzina.”

Valstsvienības kandidātu pulkā ir četri debitanti – Juris Vītols, Kristians Feierbergs, kā arī divi 2008. gadā dzimuši puiši, Ričards Aizpurs un Gunārs Grīnvalds. Vai kapteinis kādreiz ir uzņēmies mentora pienākumus?

“Mums bija sapulce. Netiekam dalīti jaunajos un vecajos, visi esam piederīgi. Viņi nopelnījuši vietu šeit, nevienam tā nav dāvāta. Treneris teica – svarīgākais nav skatīties, ko dara Rihards, Rolands, Kārlis vai Artūrs Strautiņš, bet pierādīt sevi un gribēt atņemt vietu.

Tādā izkārtojumā paliksim labāki gan mēs, gan viņi. To arī jaunajiem novēlu – iet ar mērķi izkonkurēt nosacīti vecos. Tādam jābūt (maindsetam) prāta stāvoklim.”

Divas dienas pēc svētkiem latvieši Tallinā pārbaudīs spēkus pret Igauniju. Vēl pēc divām dienām, 28. jūnijā, Rīgas arēnā pašmāju publikas priekšā atrādīs sevi pret Gruzijas izlasi.

“Pārbaudes spēļu nepieciešamība? Kā kuram, pirms nedēļas tikai beidzu spēlēt (smejas). Protams, komandai tas ir vērtīgi un vajadzīgi. Arī trenerim, lai gan Jānis jau bijis galvenā lomā.”

Kura kluba kreklā Rihardu redzēsim rudenī? “Nākamās sezonas galamērķi vēl nezinu – neesmu ticies ar aģentu. Jāapsēžas, jāparunā – piedāvājumi ir. Gribu paskatīties tirgu, kas tajā notiek. Negribas sasteigt pēc labas sezonas.

Arnam tas noteikti ir vienkāršāk. Viņš ir viens. Man ir ģimene, bērni. Tas ir papildus apstāklis, izvērtējot piedāvājumus. Jaunam vienkāršāk, taču daudz nosaka piedāvājums.”

Kā latviešiem jāspēlē Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs Almerē pret Nīderlandi un Rīgā pret Austriju?

“Jābūt agresīviem, jāspēlē ar enerģiju un vēlmi – kā personībām. Tās ir lietas, kuras varam ietekmēt un kontrolēt, neraugoties uz sastāva pieejamību. Talants un meistarība ir otršķirīgi, ja tev ir laba enerģija un degsme. Ja komanda to ievēro, tā labi spēlē. Atliek visu salikt kopā ar galvu un kājām.”

Izmantotie resursi:
2027. gada Pasaules kausa kvalifikācija: jaunākās ziņas
Jānis Gailītis: “Spiediens – tā ir privilēģija, nevis bailes”