Vai Kristaps Porziņģis ir traumatisks spēlētājs? Domājams, ka par atbildi uz šo jautājumu šaubas ir tikai retajam. Savukārt latviešu basketbolista produktivitāte un spēja noturēties laukumā, ja ieliekam to vēstures kontekstā, ir jau pavisam cits temats, ko tad arī apskatīsim šajā publikācijā.

NBA spēlējošā leģenda Kevins Durents latviešu basketbolistu savulaik nodēvēja par Vienradzi, jo tobrīd basketbola laukumā nebija reāla analoga viņa prasmju, auguma un fizisko dotumu kopumam. Karjeras sākumā Porziņģa augums oficiālajos rādītājos bija septiņas pēdas un trīs collas jeb 221 centimetrs. Tomēr šobrīd NBA.com mājaslapā Porziņģa augums ir 7'2 pēdas jeb 218 centimetri, jo tagad mērījumi tiek veikti bez basketbola apaviem. NBA vēstures ailēs atrodami tikai 72 spēlētāji, kuru augums oficiālajā uzskaitē sasniedza vismaz 7'2 pēdas. Līdz ar to Porziņģis ir daļa no spēlētāju grupas, kas sastāda aptuveni 1,5% no visiem kaut reizi NBA laukumā kāpušajiem basketbolistiem.

Porziņģim gaidāmā sezona būs jau 12. viņa NBA karjerā. Tikai 13 no spēlētājiem, kuru auguma parametri pielīdzināmi vai pārsniedz Porziņģa, NBA karjeras laikā tika līdz 10 sezonu slieksnim. Protams, katra spēlētāja stāsts, it sevišķi saistībā ar savainojumiem, ir unikāls, bet zemāk redzamajā tabulā apkopots, cik traumatiski bijuši visi minētie spēlētāji, kuri atbilst augstāk minētajiem nosacījumiem.

* - Uzskaitītas regulārās sezonas spēles, kuras basketbolisti izlaida savainojumu un/vai veselības likstu dēļ (iekļauts arī mūsdienu NBA popularizētais savainojumu menedžments). Piemēram Džeimss Donaldsons 1992./1993. gada sezonā aizvadīja vien sešas spēles, jo lielāko daļu sezonas pavadīja brīvo aģentu sarakstā. Līdz ar to atšķiras arī maksimāli pieejamo spēļu skaits. Piemēram, Manute Bols NBA pavadīja 10 sezonas, kas nozīmētu 820 pieejamās spēles, tomēr 71 no tām viņš bija bez komandas.

** - Gilmors karjeras pirmos piecus gadus pavadīja Amerikas basketbola asociācijā (ABA). Tie šajā tabulā nav uzksaitīti.

Redzams, ka Porziņģa medicīnisku apsvērumu dēļ izlaisto spēļu procents ir pats augstākais starp spēlētājiem, kuri atbilst augstāk noteiktajiem kritērijiem. Vai tas nozīmē, ka Porziņģis ir traumatiskākais "milzis" NBA vēsturē? Protams, nē.

Piemēram, Jao Miņs salīdzinoši pilnvērtīgi nospēlēja vien septiņas sezonas pirms bija spiests noslēgt karjeru kāju savainojumu dēļ. Savukārt George Murešans, kurš oficiāli tiek uzskatīts par garāko spēlētāju NBA vēsturē, izturēja vien sešas sezonas. Vai arī Ralfs Sempsons, kuram kopā ar Akīmu Olažuvonu Hjūstonā vajadzēja izveidot oriģinālo "dvīņu torņu" dinastiju. Tā vietā, viņš nospēlēja vien deviņas sezonas, jo saskārās ar ceļgalu un muguras problēmām, kas 224 centimetrus garo centru nomāca jau sākot ar karjeras ceturto sezonu.

Tabulā nav iekļauts arī Arvīds Sabonis, kurš NBA ieradās tikai 31 gada vecumā, līdzi ņemot pamatīgu traumu bagāžu, kas tika iekrāta šaipus okeānam.

Protams, nedrīkst aizmirst arī par Džoelu Embīdu, kurš augstāk redzamajā tabulā netika iekļauts auguma centimetru dēļ (213 cm). Viņš par NBA spēlētāju uzskatāms jau 12 gadus, bet pirmās divas sezonas pilnībā izlaida savainojumu dēļ. Kopumā savas karjeras laikā viņš veselības likstu dēļ izlaidis 463 no iespējamām 965 spēlēm.

Kā redzams augstāk, NBA vēsturē tikai sešiem spēlētājiem ar augumu 218 centimetri vai vairāk izdevies sasniegt 12 sezonu atzīmi. Turklāt Porziņģis šobrīd joprojām ir gana pieprasīts spēlētājs, kurš atalgots ar 20 miljoniem sezonā. To pašu nevar teikt par jau pieminētajiem Manuti Bolu vai Džeimsu Donaldsonu, kuri savu karjeru izskaņā sastapās ar problēmām tikt pie līguma.

Vēl viens temats, kas bieži tiek cilāts mūsdienu NBA spēlētāju savainojumu kontekstā, ir basketbola ātrums un spēlētāju kustība laukumā. Rādītājs, kas mēra spēles ātrumu ir tā sauktais temps jeb ″pace″. Šis statistikas rādītājs uzskaita komandas uzbrukumus 48 minūšu laikā. Piemēram, komanda ar tempa rādītāju 102 viena mača laikā (bez pagarinājuma) uzbrukumā devās 102 reizes.

Lai paskatītos uz iepriekš minēto spēlētāju traumatiskumu, tika apkopots arī līgas vidējais tempa rādītājs viņu karjeru garumā.

* - vidējais tempa rādītājs NBA konkrētā spēlētāja karjeras laikā.
** - vidējais tempa rādītājs komandām, kuras konkrētais spēlētājs savas karjeras laikā pārstāvējis.
*** - NBA tempa rādītāju oficiāli traktēt sāka 1973. gadā. Karīma Abdula-Džabara karjeras sākumam izmantoti ″Basketball-reference″ aptuvenie tempa aprēķini.
**** - tāpat kā iepriekš, uzskaitīta tikai Gilmora karjera NBA.

Redzams, ka starp uzskaitītajiem spēlētājiem ir pieci milži, kuri ikdienā saskārās ar vēl lielāku spēles ātrumu nekā mūsdienās. Turklāt jāizceļ arī fakts, ka vairumam uzskaitīto spēlētāju tempa rādītāja atšķirība starp līgas un viņa komandu vidējo ir ļoti minimāla. Izņēmums ir tieši Porziņģis, kurš savas karjeras laikā pārstāvējis klubus, kas spēlē krietni lēnāk par līgas vidējo rādītāju.

Protams, mūsdienu basketbolists ir krietni dinamiskāks nekā savulaik, tomēr no vairāk kustībām laukumā visbiežāk cieš tieši perimetra, nevis garo spēlētāju locītavas.

Kristaps Porziņģis šajā vasarā tika pie jauna darījuma ar Goldensteitas "Warriors", divu gadu laikā vidēji sezonā saņemot 20 miljonus ASV dolāru. Gadu gaitā latviešu basketbolista vārds kļuvis par sinonīmu traumatiskumam, kas publiskajā vidē radīja jautājumus par viņa atalgojuma atbilstību laukumā rādītajai produktivitātei.
Gaidāmajā sezonā Porziņģis saņems 19,5 miljonus ASV dolāru. Lai saraksts būtu plašāks, tika apskatīti spēlētāji, kuri nākamsezon saņems Porziņģa algu +/- viena miljona robežās (18,5 – 20,5 miljoni). Atskaitot Bredliju Bīlu, kura algu izpirka ″Suns″, bez Porziņģa ir vēl 10 basketbolisti, kuri atbilst minētajiem algas kritērijiem.

Protams, Porziņģa 34 mači ir kritiski zems rādītājs, bet redzams, ka no 10 spēlētājiem, kuri nākamajā sezonā pelnīs līdzīgu summu kā latviešu basketbolists, tikai trīs, Ajo Dosunmu, Jakobs Peltls un Kails Kuzma, ar vismaz 65 aizvadītajām spēlēm varētu iesaistīties cīņā par individuālajām balvām.

Ja Porziņģis nākamajā sezonā spēs aizsniegties līdz 50-55 spēļu atzīmei, saglabājot ierasto produktivitāti, tad latviešu basketbolistu absolūti nebūs pamata uzskatīt par pārmaksātu. Jāatzīmē, ka ″Warriors″ līguma slēgšanas procesā nobruņojusies arī pret pesimistiskākajiem scenārijiem, jo 2027./2028. gada sezonā garantēti tikai trīs no Porziņģa 20 miljoniem.

Latvijas faniem labi zināms stāsts par Porziņģa karjeras, iespējams, labākās sezonas neveiksmīgo noslēgumu. Runa, protams, ir par latvieša krustenisko saišu savainojumu 2017./2018. gada sezonā.

Šī smagā savainojuma dēļ viņš bija spiests izlaist visu nākamo sezonu. Porziņģis uz parketa atgriezās 2019./2020. gada sezonā un kopš tā brīža aizvadījis 358 no iespējamām 557 spēlēm.

Kopš 1980. gada NBA bijuši kopumā 97 gadījumi, kad spēlētājs pārrauj krusteniskās saites. Arī šajā, ne visai glaimojošajā rādītājā Porziņģis attaisno savu Vienradža statusu, jo ir garākais spēlētājs, kurš pārrāvis krusteniskās saites.

Lai informācija būtu plašāka, zemāk redzamajā tabulā apkopoti visi garā gala spēlētāji, kuri ir vismaz 208 centimetrus (6′10 pēdas) gari un karjeras laikā iedzīvojušies krustenisko saišu plīsumā. Lai gan auguma parametru uzstādījumam atbilst arī Danilo Gallināri un Denijs Menings, viņi laukumā vairāk pildīja uzbrucēju lomu. Tāpat tabulā nav iekļauts Kriss Andersons, kurš pēc krustenisko saišu plīsuma noslēdza karjeru, un Oklahomsitijas ″Thunder″ jaunais centrs Tomass Sorbers, jo viņš smago savainojumu guva pirms debijas mača NBA.

Šeit jāizceļ arī Demarkuss Kazinss, kurš pirms krustenisko saišu plīsuma pārrāva arī Ahileja cīpslu. Līdz ar to talantīgais centra spēlētājs vienu pēc otra pārcieta divus smagākos savainojumus basketbolā.

Redzams, ka pēc krustenisko saišu plīsuma pilnvērtīgu karjeru iespējams aizvadīt arī garā gala spēlētājiem. Jāpatur prātā, ka Porziņģis ir NBA vēsturē garākais spēlētājs ar krustenisko saišu plīsumu, ko viņš pārcieta karjeras sākumā. Taču nevar noliegt, ka viņš pēc atgriešanās no šī smagā savainojuma, ar traumām saskāries ļoti regulāri.

Ja Porziņģi salīdzinām ar citiem augumā raženiem spēlētājiem, kuriem izdevās aizvadīt pietiekoši garas karjeras, tad redzams, ka viņu savainojumu problēmas nomocījušas vēsturiski augstā līmenī. Tajā pašā laikā, jāatceras, ka NBA vēsturē nav vēl viena tik gara spēlētāja, kurš karjeras laikā būtu saskāries ar krustenisko saišu plīsumu, tāpēc latvieša gadījums NBA ir unikāls ne tikai viņa neierasto fizisko dotumu dēļ.

Izmantotie resursi:
https://www.basketball-reference.com/
https://www.statmuse.com/