Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents Vadims Hutzaits sarunā ar portālu Sportacentrs.com pauda satraukumu par šonedēļ notiekošo Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpildkomitejas sēdi. Baumas par to, ka tiek gatavots lēmums, kas uzsāks agresorvalstu sportistu un izlašu atgriešanos olimpiskajā kustībā, viņš sīkāk nekomentēja, taču norādīja, ka šādu scenāriju uzskata par nepieļaujamu, tiesa, arī atzina, ka Ukrainas puse to nespēj iespaidot.

Šonedēļ norisinās SOK izpildkomitejas sapulce, kuras darba plānā ir SOK administrācijas uzklausīšana saistībā ar olimpiskās kustības aktivitātēm un administrācijas darbību. Sapulces galvenā prioritāte, kā vēstīts SOK mājaslapā, ir diskusijas un sagatavošanās SOK gadskārtējai sesijai jūnijā, gatavojot programmu "Fit for the Future".

SOK jau iepriekš pieļāvusi izņēmuma gadījumus agresorvalstu sportistu dalībai olimpiskajos pasākumos, kā arī konstanti sevi pieteikusi kā tiltu veidotāju un iestājusies par visu sportistu tiesībām. Tiek baumots par iespēju, ka SOK izpildkomiteja plāno pievērsties arī jautājumam par agresorvalstu sportistu plašāku atgriešanos olimpiskajā kustībā.
Portālam Sportacentrs.com radās iespēja par šo jautājumu uzrunāt Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidentu Vadimu Hutzaitu, valsts bijušo sporta ministru.

"Agresorvalstu atgriešana olimpiskajā kustībā ir nepieļaujama," sacīja Hutzaits. "Taču tas ir lēmums, ko nepieņemam mēs, un mēs to īsti nevaram iespaidot."

"Šobrīd es nevaru izteikties, jo gluži vienkārši nezinu, kas tiks nolemts SOK izpildkomitejas sēdē. Pēcpusdienā būs preses konference, kurā SOK informēs par jaunumiem. Gaidu to ar lielu interesi," sacīja Hutzaits.

"Ko mēs varam izdarīt un ko esam jau izdarījuši? Mēs esam daudz runājuši ar mūsu draugiem Skandināvijā, Baltijā un citur," teica Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents. "Ja piepildīsies tāds scenārijs, ka Krievijai un Baltkrievijai ļauj atgriezties olimpiskajā kustībā, noteikti protestēsim, esam gatavi iesniegt oficiālu protestu un izskatīt to, vai vispār turpinām piedalīties olimpiskajās sacensībās. Kara laikā nevaram piedalīties vienās sacensībās kopā ar agresorvalstu pārstāvjiem!"

Hutzaits gan uzsvēra, ka šis ir politisks jautājums, ne tikai sporta jautājums, līdz ar to par to lems ne tikai sporta organizācijas.

Latvijas pusē bieži izskanējis arguments, ka pareizākā rīcība, izlemjot par potenciālo sacensību boikotu agresorvalstu dalības dēļ, ir sekot Ukrainas piemēram. Hutzaits izteica pateicību par šādu gatavību.

"Boikots ir ļoti sarežģīts jautājums," viņš paskaidroja. "Kad sākās karš, es vēl pirms Parīzes olimpiskajām spēlē sāku runāt par boikota iespēju. Latvija tobrīd teica, ka, ja mēs par to izlemsim, tad Latvija būs gatava pievienoties. Liels paldies par to! Beigu beigās tad bija tā, ka Parīzes spēlēs krievu karogu nebija un arī pašas delegācijas nebija - tikai daži "neitrālie" sportisti, kuri izpildīja SOK kritērijus, kopā, ja pareizi, ne vairāk par 20 sportistiem, kas uz kopējā fona patiešām nav daudz."

"Tagad atkal šis jautājums ir aktuāls. Man jāuzsver, ka potenciālais olimpiskais boikots ir politisks jautājums. Gaidām SOK lēmumus. Tad mēs tos apspriedīsim savā starpā, apspriedīsim ar Ukrainas sporta ministru, apspriedīsim ar Baltijas valstu pārstāvjiem," norādīja Hutzaits.

Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents izteica pateicību Latvijas olimpiskajai kustībai un visai Latvija kopumā par solidaritāti kara laikā: "Kopš kara paša sākuma Latvija un visas Baltijas valstis ir stāvējušas mums blakus, visu laiku atbalstījušas, esot kopā ar mums, kamēr mēs cīnāmies par savu zemi un neatkarību. Mēs redzam, ka Latvijas sportisti un federācijas arī jau ir izlaidušas dažas sacensības, kurās būtu jāpiedalās arī Krievijas sportistiem."

"Ar Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvjiem bieži tiekos un bieži komunicēju. LOK prezidents Raimonds Lazdiņš publiski iestājas par mums un iebilst pret agresorvalstu sportistu dalību starptautiskajās sacensībās. Paldies viņam! Un ne tikai viņam un LOK, bet visai Latvijai un tās prezidentam un valdībai!"