18 gadus vecais aizsargs Alberts Šmits Milānā kļuva par Latvijas hokeja izlases vēsturē jaunāko olimpieti. Apveltīts ar izmanīgu slidojumu un samērīgu vēlmi riskēt, kā arī spēcīgu metienu. Ko iespaido arī nūjas garums.

Alberts Šmits pie Latvijas hokeja apvāršņa uzlēca pēkšņi un bez brīdinājumiem. Aizsargam tiek prognozēts Nacionālās hokeja līgas (NHL) drafta pirmais piecinieks. Milānas olimpiskās spēles parādīja kāpēc.

Viņa iekļaušana olimpiskajā sastāvā nepārsteidza nevienu. Taču pat komandas biedrus pārsteidz viņa nūja. Nevis lāpstiņas izliekums vai nūjas stingrība, bet gan nūjas garums.

"Viņa nūja ir garāka par mani!" vaicāts par pirmajiem iespaidiem par Šmitu, vēl pirms olimpisko spēļu sākuma pasmējās NHL čempiones Floridas "Panthers" aizsargs Uvis Balinskis.

"Es gribētu apskatīt viņa nūju, bet tā…" Latvijas izlases aizsargu treneris Peteri Nummelins sarunas laikā pacēla roku krietnu sprīdi virs savas galvas un pasmējās.

"Pavisam noteikti nelegāla. 100% ir par garu," vēl pirms došanās uz Milānu savus pirmos iespaidus atcerējās Kristaps Zīle. Viņa istabas biedram Robertam Mamčicam 2023. gada pasaules čempionātā draudēts ar zāģi – tiesneši apgalvojuši, ka viņa nūja ir pārāk gara.

Foto: Romāns Kokšarovs/LOK

"Beigās nedabūju zāģēt, jo viņi nevarēja saprast, no kurienes tieši ir jāsāk mērīt," stāstīja Roberts Mamčics. "Mērot no vienas vietas, bija tieši uz robežas. No citas vietas – centimetru vai divus par garu. Viņi paši neko nevarēja saprast, un beigās nekas nebija jāzāģē."

Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) noteikumi paredz, ka nūjas kāta garums nedrīkst pārsniegt 1,63 metrus. Ja hokejists ir garāks par diviem metriem, tad iespējams izdarīt izņēmumu un pieļaut nūju līdz 1,65 metriem.

"Uz slidām esmu pāri diviem metriem, bet viņi mēra bez slidām, un man pietrūkst trīs centimetru," norādīja Mamčics. Milānas olimpisko spēļu datubāzē norādīts, ka Šmits ir par četriem centimetriem īsāks nekā Mamčics.

"Viņa nūja ir garāka par tavējo," blakus stāvošajam Mamčicam piebilda Zīle. "Kad es ieraudzīju… Kā viņš vispār var padriblēt ripu?"

"Ar garu nūju jābūt lielam meistaram. It īpaši, ja ripa nāk starp kājām – tev jāmāk ieslidot ripā. Ja spēlē uz neērto pusi, jābūt spēcīgākām rokām, jo ripa ir tālāk prom no tava ķermeņa," norādīja trīs olimpisko spēļu dalībnieks Ralfs Freibergs. "Plusu ir daudz. Vari pretinieku turēt tālāk, ir vieglāk izsist ripu, stūros nevajag spēlēt tik cieši. Metienā vari vairāk izmantot nūju, sanāk spēcīgāks metiens."

Foto: Romāns Kokšarovs/LOK

Alberts Šmits olimpiskajā debijā izcēlās ar divām rezultatīvām piespēlēm – uzvarā pret Vāciju un astotdaļfinālā pret Zviedriju, kad pēc viņa šķēliena pirmais pie atlēkušās ripas bija Eduards Tralmaks. Šmits bija jaunākais spēlētājs ne tikai Latvijas izlasē, bet arī olimpiskajā turnīrā.

"Pēdējos gados esmu licis pa centimetram klāt. Esmu pieradis pie garākas nūjas. Ierasta lieta," pauda Alberts Šmits, kurš sevi pierādījis Somijā, bet pēc olimpiskajām spēlēm pārcēlies uz Vācijas klubu Minhenes "Red Bull".

Šmits atvairīja komandas biedru apsūdzības un norādīja, ka ir mērījis savu nūju un pat secinājis, ka nav sasniedzis likumos noteikto robežu. "Ir palikuši vēl pāris centimetri," teica Šmits. Viņš neizslēdz iespēju, ka jau tā garā nūja kļūs vēl garāka. "Skatīšos, vai pats vēl augšu, kā būs pēc sajūtām. Vēl grūti pateikt, cik gara beigās būs."

Kad decembra un janvāra mijā norisinājās U20 pasaules čempionāts, Latvijas junioru galvenais treneris Artis Ābols sarunā ar Ziemeļamerikas žurnālistiem atzina, ka Šmitam varētu nākties pielāgoties mazajiem laukumiem un nākotnē saīsināt nūju. Tomēr aizsargs nepiekrita.

"Tas ir tāpat kā ar ledus kvalitāti – ar laiku pierodi. Arī U20 pasaules čempionātā pieradu. Vajadzēja pirmos treniņus, bet pieradu. Spēlēju ar tieši to pašu nūju, ar kuru visu laiku," teica Šmits.

Foto: Romāns Kokšarovs/LOK

Runājot ar vairākiem Latvijas izlases aizsargiem, secinājums ir viens – nūjas garums ir individuāla zinātne.

"Bērnībā mācīja, ka nūjai jābūt līdz degunam, varbūt līdz lūpām. Ar gadiem izmēģini, pats atrodi īsto garumu. Es joprojām neesmu atradis," pasmējās Mamčics. "Agrāk man bija par diviem centimetriem garāka. Tagad esmu nozāģējis īsāku. Eksperimentēju katru gadu."

"Ar nūju esmu eksperimentējis ļoti daudz. Domāju, ka katrs no mums ir eksperimentējis ļoti daudz," pauda Latvijas izlases pieredzējušākais hokejists Oskars Cibuļskis. Turklāt eksperimenti netiek taupīti tikai vasarai un treniņnometnei.

"Ja godīgi, šogad esmu četras vai varbūt pat piecas reizes zāģējis nūju. Viena pat stāv garāka nekā tās, ar kurām parasti spēlēju," turpināja Cibuļskis. Viņš pat vienas spēles laikā mēdz izmantot dažāda garuma nūjas. "Sākumā ir jocīgi, bet pierodi."

Hokejā sīkumu nav, atgādināja Freibergs. Visu izšķir milimetri. Un arī pārliecība. "Kad spēlē kaut kas nesanāk, tad sapsihojies. Domā, ka nūjas garums ir vainīgs. Tad mēģini pierast pie cita," teica Freibergs. Viņš nonācis pie secinājuma, ka pēc gariem pārbraucieniem ērtāk spēlēt ar īsāku nūju. Arī viņa arsenālā ir dažāda garuma nūjas.

"Viņš ir garš puika. Pats galvenais – lai esi pieradis. Nūjas ir tik personīga lieta. Ja esi pieradis spēlēt ar garu nūju – ļoti labi. Aizsargam garāks tvēriens nāk tikai par labu," norādīja Nummelins. Viņš gan norādīja, ka pats spēlējis ar īsāku nūju un ar eksperimentiem nav aizrāvies.

"Viņš ir labs slidotājs, ļoti labi kustas. Atdod stipras piespēles, un man tas ļoti patīk. Bezbailīgs – ir sajūta, ka viņš nejūt spiedienu. Un arī tas ir ļoti labi," par Šmitu teica Nummelins. "Jebko, ko viņš dara, viņš dara uz 100%. Un tas ir vienīgais veids, kā kļūt arvien labākam un labākam. Neesmu redzējis neko, kas viņam nesanāktu. Viņam piemīt pilnīgi viss. Tikai jāturpina krāt pieredzi."