Latvijas Futbola federācija šodien paziņoja par vīriešu valstsvienības galvenā trenera Paulo Nikolato jauno līgumu – pusotru mēnesi pēc tam, kad viņš bija izpildījis sev doto uzdevumu un nosargājis Latvijas izlases vietu UEFA Nāciju līgas C grupā. Futbola apskatnieki Edmunds Novickis un Agris Suveizda, daloties viedokļos par sadarbības turpināšanu, norādīja, ka sperts loģisks solis, taču būtu priecājušies, ja šo soli būtu izdevies veikt agrāk, neatstājot futbola izlasi bez galvenā trenera uz pusotru mēnesi intensīvas Virslīgas sezonas laikā.

Pārrunas ieilga, skaidrība tikai tagad – rezultātā pusotrs mēnesis bez aktuāla galvenā trenera

“Jāsaka godīgi, mulsuma brīdis bija, un šeit es vēlētos nodot nelielu kritiku Futbola federācijai,” teica futbola apskatnieks Edmunds Novickis. “Saprotu, ka līguma noslēgšana dažreiz var aizņemt laiku, saprotu, ka var būt pārrunas, kurām jāvelta laiks, taču - no sportiskās puses – pēc uzvaras pār Gibraltāru tas bija jāizdara ātri. Jo citādi tagad sanāca tāds samulsums – pēc uzvaras pār Gibraltāru pagājis jau pusotrs mēnesis, un visu šo laiku Latvijas izlase bija bez galvenā trenera, un līdz Baltijas kausam palikušas trīs nedēļas.”

“Mēs varam nevērtēt Baltijas kausu tik augstu kā UEFA un FIFA turnīrus, taču tā tik un tā ir valstsvienība, tās tik un tā būs prestižas spēles, kas ies FIFA ranga ieskaitē. Bet tagad bija pusotrs mēnesis, kurā Nikolato un viņa treneru kolektīvam nekādu oficiālu pienākumu nebija. Dzirdēts, ka šajā laikā viņš bija devies atpakaļ uz dzimteni, un varu apliecināt, ka nevienā Virslīgas spēlē šajā laikā viņu nemanīju. Manuprāt, tas ir nepareizi. Lai cik labi treneris jau būtu iepazinis Latvijas futbolu, uzskatu, ka viņam šajos intensīvajos mēnešos tik un tā būtu aktīvi jāseko līdzi vietējiem notikumiem. Piemēram, Varslavānam diemžēl smaga trauma, uzreiz jādomā par alternatīvām izlasē. Tāpēc arī jābūt trenerim, kurš visu laiku tur roka uz pulsa. Pusotru mēnesi tagad tāda nebija. Nevaru te vainot Nikolato – ja viņam nav līguma, kāpēc lai viņš to darītu? Savukārt par federāciju nezinu, kādēļ tika viss novilkts garumā un gaidīta mistiska valdes sēde maija vidū. Varbūt tā bija LFF stratēģija pārrunās, lai panāktu zemāku līguma summu. Tas var būt arguments, jā, taču, manuprāt, sportiskajai pusei būtu jābūt svarīgākai,” uzsvēra Novickis.

Arī futbola žurnālists Agris Suveizda norādīja līdzīgu argumentu: “Visā šajā procesā nepatika, ka pusotru mēnesi Virslīgas sezonas pašā intensīvākajā posmā bijām bez aktuāla izlases galvenā trenera. Starp Gibraltāru un līguma pagarināšanu tika aizvadītas deviņas kārtas jeb pilns aplis. Šajā pavasarī ir pat vairāki futbolisti, kuriem ir pamatotas pretenzijas izlasē aizvietot iepriekš ierastos, kuriem šajā pavasarī ir savainojumi, maza spēļu prakse vai tās nav vispār. Gribas ticēt, ka izlases štābs arī bez līguma turpināja sekot kaut attālināti (jo tribīnēs Nikolato neredzējām), lai par visu būtu lietas kursā, ja nu vajadzēs, bet šādas pārliecības man nav.”

Cik loģisks ir šāds solis? Vai sagaidīji, ka varētu būt arī cits iznākums galvenā trenera jautājumam?

“Skatoties tikai sportisko pusi un to, kurā punktā pašlaik esam izlases attīstības procesā, turpināšana ar līdzšinējo štābu ir likumsakarīga,” turpināja Suveizda. “Kaut gan rezultāti nav būtiski uzlabojušies, spēles stils un taktiskais zīmējums ir acīmredzami mainījies un, kas galīgi nav mazsvarīgi, arī no pašiem izlases futbolistiem dzird ļoti labas atsauksmes par treneriem un izvēlēto virzienu. Nikolato sāka izlases pārbūvi, viņam arī jāļauj to pabeigt – ja jaunā līguma laikā rezultātu nebūs joprojām, tad gan jāmeklē kāds cits. Tāds ir normāls dzīves cikls.”

“Zinu, ka vismaz viens latviešu treneris šajā laikā sekoja līdzi notikumiem un cerēja, ka viņš varētu ielēkt šajā karietē,” izteicās Novickis. “Taču Nikolato palikšana trenera amatā tomēr ir loģiska. Nesākšu tagad garu futbola teorijas pārspriedumu par to, ka, pat tad, ja esi galvas tiesu pārāks laukumā, to ne vienmēr ir viegli pierādīt rezultātā. Galvenais uzdevums tika paveikts, Gibraltārs tika pieveikts, esam C līgā.”

“Treneris ir nostrādājis jau ilgāku laika posmu, ir redzams viņa rokraksts Latvijas izlasē, redzams snieguma progress. Redzot, kādu komandu Nikolato ir izveidojis, man ir optimisms par rudeni Nāciju līgā, ka šajā reizē būsim konkurētspējīgi. Jā, varam atkal palikt ceturtie, varam ieņemt arī otro vietu, taču paredzu sīvu spēkošanos ar visiem un blīvu turnīra tabulu. Tādā īstermiņa turnīrā tomēr ir labākas iespējas uzkāpt augstāk nekā varbūt būtu objektīvi, taču patiešām ticu, ka varam radīt sev parocīgas iespējas to paveikt. Un tas ir sava veida kompliments Nikolato.”

“Tādēļ patiešām liekas, ka to var nodēvēt par loģisku sadarbības turpinājumu – Nikolato nav neko izgāzis, taču arī nav pārlecis pāri galvai,” turpināja Novickis. “Tagad gan būs periods, kad vairs nevarēsim piemeklēt attaisnojumus, ka jādod trenerim laiks iepazīt futbolistus utml. Arī pretinieki nav Anglija un Serbija, Nāciju C līgā mēs tomēr varam spēlēt. 2025. gadā savukārt bija maz spēļu, kurā bija mums atbilstoša līmeņa pretinieki – bija vai nu krietni spēcīgāki vai Andora. Tagad būs īstais pārbaudījums uzņemtajam kursam.”

Jaunā līguma nosacījumi

“Atbildot uz jautājumu par jaunā līguma finansēm, vispirms jānorāda, ka ir divi salīdzinājumi, jo šis ir trešais Nikolato līgums ar Latvijas izlasi. Pirmajā līgumā bija viena alga, kamēr otrajā līgumā, tajā, kas bija uz tikai dažiem mēnešiem, jau nedaudz mazāka. No viena avota dzirdēts, ka jaunā vienošanās ir finansiāli līdzīgi tam otrajam līgumam, tiesa, piebildīšu, ka šī informācija nenāk no futbola federācijas valdes,” sacīja Novickis.

Līdzīgi izteicās arī Suveizda, tiesa, viņš arī vērsa uzmanību uz citu līguma nosacījumu: “Dzirdētas runas, ka šis un arī nākamais gads būs mazāk atalgots kā pirmie divi, taču pārbaudījis tās neesmu un no savas puses gribētu vērst uzmanību citam aspektam. Līgums noslēgts līdz 2027. gada novembrim jeb līdz ar "Euro 2028" atlases grupu turnīra beigām.”

“Nu jau ir bijis gana laika aprast ar izlašu futbola turnīru revolūciju, lai apjaustu, ka mazajām izlasēm svarīgākais turnīrs ir tieši Nāciju līga, nevis PK vai EČ atlases grupa (stiprajām un vidējām izlasēm situācija, protams, ir pretēja),” skaidroja Suveizda. “Tādēļ gribētos, lai līgums vai nu beigtos ar Nāciju līgas grupu turnīru, pēc kura izvērtēt sadarbības turpināšanas vajadzību, vai arī lai līgumā, ja tas beidzas ar atlases turnīru, būtu atruna par automātiskiem pagarinājumiem uz vajadzīgajiem mēnešiem, ja kvalificējamies marta pārspēlēm un/vai ja kvalificējamies finālturnīram.”