Šosezon Latvijas-Igaunijas basketbola līgā un arī Latvijas kausa izcīņā iepūta pārmaiņu vēji, kas nāca no Valmieras. Pēc triumfa minētajos turnīros ″Valmiera Glass″/ViA vēl priekšā cīņa Latvijas basketbola līgā, bet sezonu par izdevušos var saukt jau šobrīd. Sportacentrs.com uz sarunu aicināja Valmieras kluba ģenerālmenedžeri Robertu Zeili, lai apspriestu šosezon jau paveikto.

Pēc sasniegtā Latvijas-Igaunijas līgā plašas uzslavas izpelnījies Kaspars Vecvagars. Tad sāksim ar viņu – kā nonācāt pie lēmuma vadības grožus nodot gados un arī pieredzes ziņā jaunam speciālistam?

Pirms sezonas mums bija iespēja turpināt sadarbību ar Nikolaju Mazuru, bet līgumā ar viņu abām pusēm bija izejas punkti. Īsti arī nebija skaidrības par budžetu.

Kaspars komandai pievienojās pirms trīs gadiem. Jau toreiz vienojāmies, ka kādu dienu viņš stāsies galvenā trenera amatā. Tāpēc viņš arī nāca uz Valmieru, lai sākumā stažētos, bet pēc tam kļūtu par galveno treneri. Vasarā ar valdi daudz diskutējām un nonācām pie secinājuma, ka pienācis laiks Kasparam dot iespēju. Nenoliegšu, ka šādu sezonu negaidījām pirms tās sākšanās. Rēķinājāmies, ka būs klupieni un mācības, tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem bija spēcīga asistenta piesaiste. Tas mums izdevās Gunāra Gailīša personā. Tāpat sastāvā bija arī viens no Valmieras labākajiem treneriem, Normunds Lišiks.

Kopumā teiktu, ka izveidojās ļoti labs treneru kolektīvs. Protams, tagad par Kasparu runā visi, kas ļoti priecē. Domāju, ka viņš to ar savu darbu, pašatdevi un vēlmi mācīties ir nopelnījis.

Šādam veiksmes stāstam var būt arī monētas otra puse, ja par Kasparu sāks runāt ne tikai fani, bet arī citi klubi. Kāda ir viņa līguma situācija?

Sīkākas detaļas atklāt negribu, bet līgums ar Kasparu ir uz trim gadiem. Protams, ir iespējamas kaut kādas opcijas. Kad noslēgsies sezona, sēdīsimies pie galda un runāsim, bet kopumā līgumā ir trīs sezonas.

Latvijas-Igaunijas līgas finālā jāaizvada tikai viens mačs. Tev kā ģenerālmenedžerim droši vien gribētos vismaz vienu fināla spēli arī savu fanu priekšā. Kā skaties uz šādu apvienotās līgas formātu?

Latvijas kausā jābūt vienai spēlei. Apvienotajā čempionātā, ja igauņiem pēc tam nebūtu jāspēlē savas līgas ″play-off″ un mums savas, tad pieļauju, ka katrā kārtā būtu vairāk spēļu. Jau tagad tām komandām, kuras Latvijas-Igaunijas līgā zaudēja pirmajā kārtā vai pat netika ″play-off″, sanāk ļoti ilgs laiks bez spēlēm.

Ja mēs ar Tartu spēlētu kaut vai līdz trim uzvarām, būtu nepieciešamas vēl papildus divas nedēļas. Tad sanāktu, ka, piemēram, ″Ogre″ bez spēlēm būtu mēnesi. Šis ir sarežģīts jautājums. Varbūt jādomā par atteikšanos no vietējām līgām, lai ilgāk varētu spēlēt Latvijas-Igaunijas ″play-off″ turnīru, kur tad arī tiktu sadalītas ceļazīmes uz Eirokausiem. Tas tad būtu vienīgais scenārijs Latvijas-Igaunijas līgas sezonas pagarināšanai.

No otras puses, mēs uzvarējām. Komanda, kas vismazāk bija uzskatāma par favorīti, šajā vienā spēlē sarūpēja pārsteigumu. Tas ir labi, ja skatāmies no intrigas viedokļa. Šis noteikti ir diskusijas vērts temats.

Kā tu vērtētu vietējā čempionāta ″play-off″ turnīra atmešanu?

Es šeit pats īsti nespēju noformulēt savu nostāju. No vienas puses – pārmaiņas vienmēr ir labas, bet no otras – nacionālais čempionāts ir nacionālais čempionāts. Tā ir nostaļģija. Lai šo turnīru likvidētu, jāvienojas visiem klubiem.

Šādā scenārijā klubiem, tai skaitā Valmierai, samazinās iespējas kaut ko izcīnīt. Skaidrs, ka šogad mēs uzvarējām, bet tas nav garantēts katru gadu. Citreiz, ja netiec Latvijas-Igaunijas līgas ″play-off″ vai izkrīti pirmajā kārtā, tev vēl ir šī iespēja vietējā čempionātā.

Par šo jautājumu jau dažus gadus tiek runāts, bet tās sarunas allaž kaut kā aptrūkstas.

Nostaļģija jau nedrīkstētu būt vienīgais šķērslis...

Protams. Es teiktu, ka mēs esam gatavi abiem scenārijiem. Nekas nebūtu pret vienu čempionātu ar kārtīgu ″play-off″ fāzi. Tas arī viestu skaidrību kalendāra jautājumos.

Nesen aprunājos arī ar LBL direktoru Salvi Mētru, kurš LBL finālsērijas spēļu skaita samazināšanu pamatoja ar nepietiekamu apmeklējumu pagājušajā sezonā. Protams, jums vēl tur jātiek, bet, kā tu vērtē finālsērijas saīsināšanu?

Īsti nepiekrītu šādam lēmumam. Pats pirms sezonas, šķiet, balsoju pret. Vēsturiski fināls allaž bijis līdz četrām uzvarām, kas man arī patīk. Regulārais čempionāts un ″play-off″ ir divas dažādas lietas. Eiropas čempionātā noritēja diskusijas, ka mūsu spēlētājiem pietrūkst aukstasinības. Manuprāt, ″play-off″ ir īstā vieta, kur šo raksturu un pieredzi iegūt.

Sērija līdz četrām uzvarām ir ļoti sarežģīta. Ja sērijā ir 3-3, tad trenera vai taktikas faktoru tikpat kā nav, jo uzvarētāju nosaka raksturs.

Piemēram, Eirolīgā man noteikti labāk patīk pirmā kārta, nevis ″Final 4″, kur ir tikai viena spēle. Ja komandas spēlētu līdz četrām uzvarām, rezultāti bieži vien būtu citādāki.

Vai ar diviem tituliem azotē pirms LBL ″play-off″ (saruna notika 20. aprīlī) nav kaut kāds emocionālais nogurums?

Mums pēdējo desmit gadu laikā nav bijis tik daudz panākumu, lai tagad varētu nogurt no uzvarām. Dzirdot, ko puiši runā savā starpā un teica vizītē pie pilsētas mēra, domāju, ka nenogurs arī no trešā panākuma.

Sports ir sports. Zinām, ka ″Rīgas Zeļļi″, ″VEF Rīga″ un ″Ventspils″ vēl neko nav izcīnījuši, tāpēc viņiem būs ļoti liela vēlme kaut pierādīt. Jā, varbūt mums ir mazāka psiholoģiskā barjera, bet par izsalkuma trūkumu sūdzēties nevar.

Mēs nebijām favorīti nedz Latvijas kausā, nedz Latvijas-Igaunijas līgas finālā. Līdz ar to mums panākumi nav, tā sakot, jāaizstāv. Piemēram, Vefam katru gadu varētu būt spiediens aizstāvēt titulu, bet mums tas ir cits stāsts. Šobrīd arī no kluba vadības nejūtu spiedienu izcīnīt trešo titulu.

Pirms pārejam pie sarunas sadaļas par sastāva komplektāciju, paspersim soli atpakaļ uz pagājušās sezonas beigām. Kā izvērtās šī Maikla Nugas un Frenkija Poličelli aiziešana?

Poličelli aizgāja pirmais. Mums ar viņu bija pārbaudes laika līgums un no ASV pienāca vēsts, ka viņa tēvs mirst. Savukārt par Nugas gadījumu joprojām ir ļoti dīvainas atmiņas, jo tas noteikti nebija korekti. Pieredze un mācība, par kuru samaksājām.

Nekad arī nevar uzvarēt ar spēlētāju, kurš negrib atrasties komandā. Ja basketbolistam nav saiknes ar treneri un komandas biedriem, tad labāk izmantot spēlētājus, kuri grib spēlēt.

Nojaušu, ka Nugas lēmumam bija vairāki iemesli, kurs publiski iztirzāt nevēlētos. Varu tikai teikt, ka tā bija ļoti vērtīga pieredze.

Cik ātri tas notika?

Tas, šķiet, bija spēles dienā, kad viņa aģents sāka rakstīt. Uzreiz bija skaidrs, ka tajā, ko aģents raksta, ir ļoti daudz nepatiesības. Kā jau teicu, plašāk iztirzāt nevēlos, bet saņēmu vērtīgu pieredzi, jo sapratām, ar kuriem aģentiem nevajadzētu sadarboties. Skaidrs, ka spēlētājs, kurš grib uzvarēt, šādi nerīkojas.

Protams, arī kultūras atšķirības ir vērā ņemams aspekts. Tu desmit mēnešus pavadi otrā pasaules malā un prom no ģimenes. Tas nenoliedzami ir rūdījums un pārbaudījums, kas reizē ir arī daļa mūsu darba.

Kā šo pieredzi ņēmāt vērā šīs sezonas sastāva komplektācijas procesā?

Pirmkārt, kā jau teicu, izkristalizējās aģenti, ar kuriem nevajadzētu sadarboties. Tāpat bija mācība par punktiem, kas jāiekļauj līgumos. Mēs jau neesam vienīgais klubs, kam tā gadījies, tāpēc nedomāju, ka šis gadījums būtiski ietekmēja spēlētāju selekciju pirms sezonas.

Citreiz treneriem ir savas favorītu līgas un valstis, no kurām pasmelties leģionārus. Kā bija pirms šīs sezonas?

Kasparam noteikti ir saikne ar Lietuvu. Viņš pats pavadīja laiku Kauņas ″Žalgira″ sistēmā un Lietuvā pazīst daudzus. Allaž spēlētājus esam izvēlējušies ciešā sadarbībā ar treneriem. Tagad komandai pievienojies arī Valters Vēveris, kurš analīzi veic no statistikas puses.

Parasti vienai pozīcijai kandidātu sarakstu noīsinām līdz 2-3 spēlētājiem un tad kopīgi pieņemam lēmumu. Arī es pats savulaik biju treneris, tāpēc man šajos jautājumos ir kaut kāds viedoklis. Tā mēs trijatā apsēžamies, izdiskutējam un nonākam pie slēdziena.

Šosezon tik aktīvi nebijāt pāreju perioda beigās. Pēdējais leģionārs, šķiet, bija Endrū Pekers, kurš tika piesaistīts februārī. Kāpēc martā nolēmāt nepapildināt sastāvu?

Ņemot vērā, ka Kērtiss Holiss aizgāja uz ″VEF Rīga″, bijām noskatījuši vienu spēlētāju, bet beigās treneris Vecvagars mūs nomierināja, jo uzskatīja, ka nevajag jaukt komandas ″ķīmiju″. Redzam, ka tas bija pareizais lēmums.

Pēc tam notraumējās Dāvis Ozers un Kristofers Karlsons, kas atkal radīja pārdomas par kāda spēlētāja piesaisti ar domu par izslēgšanas spēlēm. Pagaidām, tfu, tfu, tfu, bet viss ir veiksmīgi.

Valmieras sportā netrūkst gadījumu, kad klubs neilgi pēc čempionu titula izcīnīšanas pajūk. Kā izskatās jūsu nākotne?

Ceru, ka mūsu gadījumā pamata uztraukumam nav. Grūti jau pateikt, jo profesionālā basketbola vide Latvijā ir ļoti mainīga. Esam ļoti atkarīgi no privātā finansējuma un, protams, arī pašvaldības atbalsta.

Tas darbs nav viegls. Dzīvosim, strādāsim un redzēsim. Galvenais nespert nepamatotus soļus uz priekšu. Jā, gadu gaitā mērķtiecīgi esam audzējuši budžeta latiņu, kas šobrīd ir augsta, tāpēc centīsimies to noturēt.

Kādas būs ″Valmiera Glass″/ViA ambīcijas nākamajā Eirokausu sezonā?

Šķiet, ka FIBA Čempionu līgā varam pretendēt tikai uz kvalifikācijas turnīru. Noteikti vērtēsim nepieciešamību tur piedalīties. Protams, sportiski gribētos tur startēt, bet mēs sacenšamies arī Eiropas Ziemeļu basketbola līgā, kas mūsu līmenim ir ļoti pateicīga. Tur jau pirms sezonas ir pilnībā skaidrs kalendārs, līdz ar to arī mēs kā klubs varam rēķināties ar konkrēta finansējuma nepieciešamību.

Savukārt, ja tu piedalies tikai Čempionu līgas kvalifikācijā, ir ļoti daudz nezināmo. Cik daudz būs lidojumu? Kāda līmeņa spēlētāji jāpiesaista? Tu paraksti spēlētājus Čempionu līgas pamatturnīram, bet netiec pāri kvalifikācijai. Tad sastāvs vietējai līgai ir pārāk spēcīgs un esi iztērējis pārlieku daudz naudas.

Šobrīd nevajag skriet notikumiem pa priekšu. Vispirms jāpabeidz LBL ″play-off″. Tad, izejot no izcīnītās vietas, sēdīsimies pie galda un domāsim tālāk.