Līdz ar jaunās ēras formulu parādīšanos trasē pāri F1 vadības galvām konstanti vēlušies kritikas viļņi. Neapmierinātību pauduši gan piloti, gan fani, bet ātrajiem līkumiem caurvītā Suzukas trase jaunās ēras problēmas nolika ″uz delnas″.

Suzuka tiek saukta par īstenu pilotu trasi, jo tās ātrie līkumi prasa lielu atdevi tieši no braucējiem. Šobrīd minētos līkumus par ātriem var dēvēt tikai ″uz papīra″, jo realitātē tajos notiek baterijas uzlāde.

Īpaši redzams tas bija tā sauktajā ″130R″ līkumā, kas Suzukas trasē atrodas neilgi pirms starta/finiša taisnes. Sociālajos medijos ātri vien izplatījās video, kuros redzams, ka piloti, piemēram, Oskars Piastri, pirms ″130R″ līkuma salīdzinājumā ar taisnes vidu zaudējuši aptuveni 50 km/h. Šis līkums allaž tika izņemts ar ″pilnu″ gāzes pedāli, bet jaunajā ērā tas vairs nav iespējams.

Kā piemēru var norādīt jau pieminēto Piastri un viņa sniegumu otrajā treniņu sesijā. Austrālieša vadītais spēkrats tā ātrākajā punktā sasniedza 321 km/h, bet pirms pieskaršanās bremzēm ātrums bija nokrities līdz 265 km/h.

Šo segmentu, ko komentētāji nosauca par vienu no ātrākajiem visā F1 kalendārā, sacīkšu producenti visai aktīvi sāka aizstāt ar fona skatiem no citām kamerām, kurās tik uzskatāmi nav redzams ″dziestošais″ ātrums.

Ķirsītis šīs rūgtenās kūkas virsū bija F1 publicētais Kimi Antonelli ″pole-position″ apļa atkārtojums, kurā redzams, ka, sākoties trases ātrākajai daļai, kameras no formulas ″onboard″ skata tiek pārslēgtas uz kopskatiem.

— Formula 1 (@F1) March 28, 2026

Fani, protams, F1 komentāros apēda bez sāls. F1 atbilde?

″Diemžēl Kimi ″onboard″ kameru piemeklēja tehniskas grūtības, līdz ar to mēs jums nevaram piedāvāt pilnu apli no šī skata punkta.″

Tomēr neilgi pirms starta finiša taisnes minētā kamera pēkšņi atdzīvojās. Protams, varbūt sakritība, bet šis nebūtu pirmais gadījums, kad F1 šajā sezonā pielieto cenzūru.

Pēc Austrālijas GP F1 sociālajos tīklos aktīvi dzēsa komentārus, ko piefiksēja pat platforma ″X″, norādot, ka zem konkrētā ieraksta tiek filtrētas atbildes. Savukārt Ķīnas treniņos acīgākie fani norādīja uz citu manipulācijas tehniku.

Kā zināms, minētajā ″onboard″ kameras skatā fani redz formulas ātrumu, pārnesumu, kurā pilots brauc, un vēl citu tehniska rakstura informāciju. Ķīnas treniņā šis skats pārraides laikā tika iesaldēts. Respektīvi, pilots taisnē sasniedz, piemēram, 320 km/h ātrumu un tāds tas grafikā paliek līdz pat taisnes beigām, lai gan pārraidē nepārprotami dzirdams, ka formulas jauda ″dziest″.

Varbūt vēl viens tehnisks misēklis, bet, kad sociālajos medijos tiek dzēsti komentāri, gana ticama šķiet arī producentu apzināta informācijas sagrozīšana. Galu galā, nevienam nav šaubu par F1 kā organizācijas nedrošībām un kompleksiem, jo pretējā gadījumā sezonas pirmie testi, kas norisinājās Barselonā, būtu publikai pieejami.

Karadarbības izraisītā piespiedu pauze F1 nāks par labu, jo pretējā gadījumā ļoti ātrajā Džidas trasē nāktos pielietot Ziemeļkorejas līmeņa cenzūru.

Iepriekšējā posma laikā komentāros par jauno noteikumu ēru izpaudās četrkārtējais pasaules čempions Makss Verstapens, norādot, ka cilvēki, kuri trasē redzēto uzskata par sacīkstēm, neko nesaprot no autosporta.

Protams, viņš publiskajā telpā dabūja kārtīgu kritikas šalti, jo, kā jau jebkura sporta superzvaigznēm ierasts, Verstapenam nelabvēļu netrūkst. Šoreiz par jaunajiem noteikumiem kritiski izteicās Šarls Leklērs, kurš lielāku akcentu lika uz kvalifikācijas sesijās redzēto.

″Kvalifikācijā neciešu jaunos noteikumus. Tas ir sasodīts joks. Ja ātrāk braucu līkumos, visu zaudēju taisnē,″ uzreiz pēc kvalifikācijas teica Monako dzimušais pilots.

Pēcāk viņš savu sāpi izklāstīja detalizētāk, norādot, ka korekcijas, kas prasa gāzes pedāļa nelielu atlaišanu, trases turpinājumā būtiski ietekmē jaudas patēriņu.

″Pagātnē [risks] vairāk atmaksājās, bet šobrīd šķiet, ka riskējot vairāk var zaudēt. Taisnē zaudēju laiku. Manuprāt, trešā kvalifikācijas sesija ir brīdis, kad tu dodies trasē, lai darītu lietas, ko nekad neesi izmēģinājis. Tu uzņemies lielākus riskus, jo lielāko daļu mūsu karjeru šis risks atmaksājās. Šobrīd katra reize, kad nedaudz pārsniedz formulas limitus, tev maksā enerģiju, līdz ar to tu zaudē krietni vairāk laika. Šobrīd šķiet, ka konsekvence atmaksājas vairāk nekā uzdrīkstēšanās darīt ko vairāk. Žēl, jo tas kvalifikāciju padara mazāk izaicinošu,″ sacīja Leklērs.

Kad šādu kritiku saka šā brīža, iespējams, talantīgākais kvalifikāciju meistars, F1 vadībai būtu vērts ieklausīties.

Šobrīd, šķiet, situāciju var raksturot sekojoši – sacīkstes (″racing″) pret notikumiem trasē. Šos divus aspektus F1 faniem jāspēj vienu no otra atšķirt.

Sacīkstes jeb angļu valodā sauktais ″racing″ ir citādāku trajektoriju izvēle, vēlāka bremzēšana, cīņa rats ratā un māņu manevru veikšana, nevis baterijas sataupīšana vienā taisnē, lai jau nākamajā sāncensim aiztrauktos garām kā stāvošam.

Sacīkstes ir jau pieminētā ″130R″ līkuma izbraukšana ar izspiestu gāzes pedāli, nevis enerģijas krāšana tajā.

Sacīkstes ir jaunu limitu atrašana kvalifikācijas trešajā sesijā, nevis piesardzīga braukšana, lai izvairītos no enerģijas zuduma nākamajā taisnē.

Tiesa, par notikumu trūkumu trasē arī nevar sūdzēties. Un, ja fanam patīk šogad trasē redzamie pavērsieni, pārmetumiem nav vietas, jo kaut kas notiek. Ja salīdzinām šā gada Japānas GP ar pērno, nav šaubu, ka šogad notikumu trasē bija vairāk.

No otras puses, nevajag pārmest faniem, kuri uzskata, ka trasē redzētais nav sacīkstes šī termina klasiskajā izpratnē, jo šobrīd vērojam ko tādu, kas ir pretrunā ar visiem līdz šim pieņemtajiem likumiem un tikumiem par cīņu trasē.

F1 sacīkstes to ierastajā veidolā šobrīd lielā mērā kļuvušas par terminu pagātnes formā, tomēr nevar apgalvot, ka sacīkstēs trūktu notikumu trasē. Varbūt vērotājiem no malas jāiemācās atrast interesanto arī jaunajā formātā.

Pašreizējais pasaules čempions Lando Noriss pirmā posma ietvaros izteica sekojošas bažas: ″Atkarībā no pilotu rīcības baterijas pielietojumā, var rasties 30, 40 vai pat 50 km/h ātruma atšķirība. Kad tevī kāds ietriecas ar šādu ātruma pārsvaru, tu vari pārlidot pāri barjerām. Diezgan baisi to apzināties.″

Bija jāsagaida vien trešais posms, lai Norisa teiktais piepildītos. Runa, protams, ir par Olivera Bērmana nopietno avāriju, kuras ″G spēks″ bija 50 vienību apmērā.

Šis incidents ir tikai un vienīgi jauno noteikumu rezultāts. Citos vārdos vai pieklājības frāzēs to neietērpt. F1, kas mūsdienās drošības mašīnu trasē sūta pēc katra sīkuma, šķiet, neaprēķināja risku, ko varētu nest jaunie noteikumi.

Sacīkšu 21. aplī Franko Kolapinto lādēja bateriju, bet Bērmans aiz viņa traucās ar pilnu enerģijas padevi. Tā rezultātā abu pilotu ātruma atšķirība pārsniedza 50 km/h. Šāda situācija mēdz izveidoties kvalifikācijas sesijās, kad viens pilots savas spējas rāda lidojošajā aplī, bet otrs braucējs jau mēro ceļu uz pitstopiem.

Here’s the moment Bearman went into the barriers at Spoon #F1 #JapaneseGP pic.twitter.com/XmurXApWkp

— Formula 1 (@F1) March 29, 2026

″Tā bija jocīga situācija, jo ātrumu atšķirības bija milzīgas. Radās sajūta, ka viens no mums bija lidojošā, bet otrs – iesildīšanās aplī. Jocīgi. Tas ir līkums, kurā braucam ar pilnu gāzi, bet viņš bija vairāk nekā 50 km/h ātrāks par mani. Situācija kļūst sarežģīta, kad taisne nav līdz galam taisna. Mēs nedaudz griezāmies un, kad paskatījos spogulī, viņš jau bija zālē. Pat brīdī, kad [Bērmans] griezās ap savu asi, viņš bija ātrāks par mani. Priecājos, ka ar viņu viss ir kārtībā,″ pēc sacīkstēm teica Kolapinto.

Vai Kolapinto šajā epizodē bija pelnījis sodu? Tehniski tā nebija pārvietošanās bremzēšanas zonā, bet viņš nenoliedzami pagrieza stūri Bērmana virzienā. Tiesa, šoreiz stāsts nav par tiesnešu lēmumiem.

Stāsts ir par drošības ″caurumiem″, ko rada jaunie noteikumi. Gribētos cerēt, ka šāda veida incidents neatkārtosies, bet šobrīd šķiet, ka tas būs tikai laika jautājums.

3. vieta – Pjērs Gaslī

Jā, ″Red Bull″ formulai puncītī nav ″Mercedes″ dzinēja, kas šosezon viennozīmīgi ir labākais, tomēr nevar noliegt faktu, ka Gaslī aptuveni pusi sacīkšu mazāk nekā sekundes atstatumā aiz sevis turēja Verstapenu. Jebkura mazākā kļūda nozīmētu pozīcijas zaudēšanu, bet franču braucējs parādīja gadu gaitā iekrāto pieredzi un izcīnīja vērtīgus punktus ″Alpine″ komandai, kas, iespējams, šogad cīnīsies pat par ceturto vietu Konstruktoru kausā.

2. vieta – Šarls Leklērs

Kad trasē dodas ″McLaren″ ar ″Mercedes″ dzinējiem, redzams, ka ″Ferrari″ ir trešā ātrākā formula. Neskatoties uz to, Leklērs pamanījās aiz muguras noturēt divus pilotus, kuru formulas darbina ″Mercedes″ motors, kā arī (atkal) divcīņā apspēlēja pieredzējušo komandas biedru.

Šobrīd šķiet, ka Leklērs no visiem pilotiem mazos stiķus elektrības pielietojumā apguvis visātrāk un acīgāk. Diemžēl ″Ferrari″ monegaskam nespēj piedāvāt formulu, kas viņa talantu ļautu atrādīt cīņās par uzvarām.

1. vieta – Oskars Piastri

″Kad tiekam līdz startam, izrādās, ka esam diezgan ātri,″ pēc sacīkstēm ar sev ierasto piezemētā humora devu sacīja Piastri.

Un viņam ir absolūta taisnība. Pirmajās divās nedēļas nogalēs ″Mercedes″ trasē lielākoties izskatījās neapturami, bet Piastri sniegums sacīkšu sākumā lika aizdomāties par ″Grand Prix″ iznākumu, ja austrālietim dvēselē neiespļautu nelaikā iznākusi drošības mašīna.

Izmantotie resursi:
https://www.motorsport.com/f1/news/...
https://www.racefans.net/2026/03/29...
https://www.espn.com/f1/story/_/id/...

Nobeigumā, kā ierasts, jautājums lasītājiem: