Daži iepriekšējie gadi Latvijas sportā bijuši īpaši aktīvi lielo sporta pasākumu organizēšanā, kas prasījis arī nozīmīgus valsts finansiālos ieguldījumus. Finansiālajos pārskatos pēc tam gan uzrādās, ka Latvijas ekonomika no šiem ieguldījumiem saņēmusi attiecīgu atdevi. Raidījumā "(Bez)maksas sports" vairākkārt diskutēts un analizēts par lielo sporta pasākumu rīkošanas atdevi un lietderību, ieskaitot arī neseno janvāra raidījumu, kas tika veltīts PČ hokejā 2030 rīkošanas plāniem, kamēr šajā pašā laikā Rīgā norisinājās telpu futbola Eiropas čempionāts.

Kopš 2021. gada, kas turklāt bija Covid-19 pandēmijas laiks un ar nozīmīgiem ierobežojumiem pulcēšanās un pasākumu veidošanas ziņā, Latvijā norisinājies tik daudz augsta līmeņa globālu sporta sacensību kā vēl nekad iepriekš. Divi pasaules čempionāti hokejā vīriešiem, PČ hokejā sievietēm, Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem, pasaules čempionāta posms rallijā un Eiropas čempionāts futzālā, tāpat vēl aizvadīti divi augsta līmeņa OS kvalifikācijas turnīri (hokejā un basketbolā). Malā nav stāvējis arī futbols, kura dēļ Rīgā bija ieradušies slaveni pretinieki gan klubu ("Galatasaray", "Anderlecht", "Fiorentina", "Ajax"), gan izlašu (Anglija) sacensībās.

Nezinātājs varētu padomāt, ka Latvijas sportā iepriekšējā piecgadē notikusi būtiska attīstība un krietni pieaudzis saņemtais finansējums. Finansējuma ziņā taisnība ir tikai daļēji - lielo sporta pasākumu rīkošanai patiešām piesaistīti lieli līdzekļi, taču pārējā ziņā viss palicis principā uz vietas. 2018. gadā Latvijas valsts programmā "Sports" gada budžets bija 51.3 miljoni eiro, kamēr 2026. gadā tas būs 52.3 miljoni eiro. Pa vidu gan bijuši kāpumi un kritumi, pamainījusies sistēma un kas tieši tiek iekļauts šajā budžetā, taču fakts ir fakts - Latvijas sporta budžets astoņu gadu laikā praktiski palicis uz vietas.

Tas lielā mērā tādēļ, ka valsts finansējums lielajiem sporta pasākumiem pārsvarā nāk caur citām programmām vai pat no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" (neskatoties uz to, ka šie gadījumi ļoti labi paredzami jau krietni iepriekš). Izņēmums bija "EuroBasket 2025", kurā Latvijas Basketbola savienība uzņēmās vienas apakšgrupas un visu izslēgšanas spēļu rīkošanu. Valsts finansiālais atbalsts šī turnīra rīkošanai kopumā bija ap desmit miljoniem eiro vairāku gadu laikā, un 5.3 miljoni tika ierakstīti 2025. gada sporta budžetā, uz vienu gadu paceļot to pāri 56 miljonu eiro atzīmei.

"Finanšu ministrija mums diezgan skaidri norādīja, ka tas ir bijis vienreizējs pasākums un ka īsti pat nav pamata runām, ka šī summa nākamajos gados varētu pārvirzīties uz citām iedaļām sporta budžetā. Centāmies uz to uzstāt, bet Finanšu ministrija bija nelokāma," oktobrī raidījumam "(Bez)maksas sports" skaidroja Dāvis Mārtiņš Daugavietis, IZM parlamentārais sekretārs.

PČ rallija posms, kas Latvijā pirmoreiz notika 2024. gadā, saņēma 2.5 miljonu eiro valsts atbalstu. Olimpiskā kvalifikācija hokejā un sieviešu hokeja PČ saņēma pusmiljonu eiro. 2.7 miljoni eiro tika piešķirti basketbola olimpiskās kvalifikācijas rīkošanai. PČ 2023 hokejā rīkošanai valsts un Rīgas pašvaldība kopā piešķīra miljonu eiro. Kopumā lielo sporta pasākumu uzņemšanai Latvijā iepriekšējā piecgadē valsts sniegusi atbalstu, kas tuvojas 20 miljonu eiro atzīmei.

Lielo sporta pasākumu organizatori norāda, ka šis valsts finansējums nav nekāda labdarība, bet gan ieguldījums, jo sacensības piesaista ārzemju viesus, kuri ar savu ierašanos Latvijas ekonomikā atstāj pat lielākas naudas summas nekā valsts piešķirtās. Piemēram, par "EuroBasket 2025" veiktajā pētījumā norādīts, ka finālturnīra tiešā ekonomiskā ietekme Latvijā bijusi 83 miljoni eiro. Pasākuma rezultātā peļņu guva arī pati LBS, solot iegūtos līdzekļus novirzīt jaunatnes basketbola attīstībai.

Līdzīgi arī Latvijas Hokeja federācijā. Kad raidījumā "(Bez)maksas sports" šī gada sākumā tika uzdoti jautājumi par LHF vadības motivāciju pretendēt uz 2030. gada elites divīzijas PČ sarīkošanu, saņemtās atbildes bija visnotaļ vienkārši sasummējama: jo tā ir iespēja federācijai nopelnīt.

LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs raidījumā pavēra priekškaru, kā īsti noticis iepriekš un kā tas plānojas 2030. gada čempionātā, ko Latvija atkal grasās uzņemt kopā ar Somiju. Finansiālais aspekts šeit ir būtiskākais. Piemēram, PČ 2023 hokejā peļņu LHF aprēķinājusi 350 tūkstoši eiro apmērā.

"Salīdzinājumā ar federācijas kopējo budžetu, šī peļņa nav grandioza," janvāra raidījumā izteicās Pļāvējs. LHF 2023. gada budžets bija gandrīz pieci miljoni eiro, attiecīgi PČ2023 peļņa sastādīja tikai 7% no tā. "Protams, ka katra turnīra organizators vēlas gala rezultātā nopelnīt. Bet mūsu gadījumā ir tā, ka šai peļņai vajadzētu ļaut federācijai vieglāk elpot ilgtermiņā. Mēs jau daudzus gadus dzīvojam tādā kā knapināšanās režīmā, jo valsts finansējums jau daudzus gadus nav mainījies un pieaudzis. Ne tikai mums, bet Latvijas sportu kopumā. Izdevumi gadu gaitā pieauguši, ieskaitot inflācijas dēļ, grūti tos saglabāt iepriekšējā līmenī. Līdz ar to gan mēs, gan citas sporta organizācijas ir gājušas pie valsts pēc papildus finansējuma. Ienākumi no PČ rīkošanas mums ļauj šajā ziņā uzelpot brīvāk."

Hokeja federācija ir izveidojusi SIA "Hokeja akadēmija", atsevišķu uzņēmumu ar atsevišķiem finanšu pārskatiem, kura peļņa attiecīgi nonāk LHF budžetā. LHF deleģē "Hokeja akadēmijai" PČ rīkošanas uzdevumus. Kādēļ tā? Lai nodalītu divas dažādas lietas - ikdienas hokeja dzīvi un izdevumus un pasaules čempionāta finanses.

"Tas ir atsevišķs projekts ar pietiekami lielu budžetu," skaidroja LHF ģenerālsekretārs. "Tāpat tas ir ar saviem finansiālajiem riskiem. Lai tas viss neieplūstu LHF ikdienā, tās ir divas dažādas organizācijas ar diviem nodalītiem birojiem. It kā jau mēs darām vienu un to pašu, bet tomēr. Piedāvāšu šādu vienkāršu skatu - pasaules čempionātā LHF ir Latvijas izlase, tikai viena no 16 dalībniecēm, bet "Hokeja akadēmija" ir visa turnīra rīkotāja."

Izpētot "Lursoft" datubāzē iesniegtos finansiālos pārskatus, raidījumā "(Bez)maksas sports" tika secināts, ka "Hokeja akadēmijas" budžets 2023. gadā bija 6.5 miljoni eiro, kas pat pārsniedza visas LHF gada budžetu. Lai gan principā abas organizācijas pārstāv Latvijas hokeja sabiedrību, taču skaidrs, ka, apvienojot abas finanšu plūsmas un sakot, ka Latvijas hokeja budžets 2023. gadā bija 11.5 miljoni eiro, pie korektiem secinājumiem par Latvijas hokeja rocību nonākt nevarētu.

"Izskan pārmetumi par necaurspīdību, bet tas, ka PČ projekts ir izdalīts atsevišķi "Hokeja akadēmijā", manuprāt, rada tieši pretēju efektu," norādīja Pļāvējs. "Mēs Hokeja federācijā varam runāt tikai par tiem skaitļiem, kas attiecas uz bērnu hokeju, jauniešu hokeju, vietējo saimi, izlasēm utt., savukārt "Hokeja akadēmijā" redzam tikai tās finanses, kas attiecas tieši uz PČ. Kolīdz mēs tās sapludinātu kopā, parādītos liela rocība spekulācijām par to, kura nauda īsti kuram pienākas un kurš ko ir ieguldījis."

Lielajos sporta pasākumos organizatoru gūtā peļņa ir biežs, taču nebūt ne garantēts iznākums. Līdzīgi kā LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzina, ka bija bažas par to, kā izdosies piepildīt "EuroBasket 2025" spēļu tribīnes un attiecīgi pasākuma budžetu, arī LHF ģenerālsekretārs norādīja uz finansiālajiem riskiem, ka ar biļešu tirgošanas ienākumiem neizdosies nosegt izdevumus. Basketbolā izdevās panākt, ka uz pusfināliem un medaļu spēlēm biļetes bija praktiski izpārdotas, taču Cipruss neslēpa, ka te nospēlējis arī veiksmes faktors (pusfinālā negaidīti iekļuva ģeogrāfiski netālā Somija) un ka organizatoriem pastāvējis finansiāls risks.

Tas arī ir iemesls, kādēļ Latvija nemaz nepretendē uz PČ2023 hokejā medaļu spēļu rīkošanu, šo godu (un risku) atstājot Somijai. Kā skaidroja Pļāvējs, nav bažu par to, ka Latvijas hokeja līdzjutēji būtu neieinteresēti PČ hokejā zelta mačā, taču būtu bažas, vai viņi būtu gatavi izpirkt biļetes par tādu cenu, kāda parasti piestāv IIHF finālspēlēm.

Vēlme papildināt (vai gluži vienkārši nosegt) budžetu ir viens no skaidrojumiem, kādēļ Latvijas sporta federācijas labprāt uzņemas lielo pasākumu rīkošanu. Protams, tas neizbēgami novērš uzmanību no pārējiem ikdienas notikumiem, tiesa, gan LBS, gan LHF vadītāji uzsvēra, ka papildus pienākumi nav traucējuši viņiem savos tiešajos uzdevumos.

Citādā situācijā ir Latvijas Futbola federācija, valsts bagātākā sporta organizācija, kas šo statusu ieguvusi futbola globāli daudz lielāko ienākumu dēļ, jo starptautiskās federācijas savu peļņu dāsni sadala starp dalībvalstīm. Līdz ar to LFF gadījumā par EČ futzāla rīkošanu kā nozīmīgu peļņas avotu īsti nevar runāt. Vēl viena nozīmīga atšķirība - par EČ futzāla rīkošanas tiesībām LFF nav jāmaksā nekāda licences maksa UEFA, gluži otrādi, UEFA nāk ar savu finansiālo artavu un atbalstu.

Portāls Sportacentrs.com noskaidroja, ka "UEFA Euro 2026" futzālā Rīgas spēļu organizēšanas kopējais budžets bija nedaudz zem diviem miljoniem eiro. Jāņem vērā, ka neplānotas izmaiņas tika ieviestas Baltkrievijas izlases kvalificēšanās finālturnīram dēļ, tādēļ daļa spēļu tika pārceltas uz Slovēniju, un Rīgā beigās notika tikai sešas spēles. Līdz ar to minētais divu miljonu budžets, kas kopumā piekāpjas uz hokeja PČ un "EuroBasket 2025" fona, ir jau pavisam citā vērtībā, ja skatāmies pasākuma budžetu uz vidēji vienu spēli.

Futbola federācijai gan ir cits, daudz lielāks ābols, kurā tā vēlas iekosties, proti, nacionālais stadions. Arī šeit netrūkst aprēķinu un prognožu par to, kā valsts ieguldījums jauna stadiona būvniecībā varētu atmaksāties tiešā un netiešā veidā. Vēl pirms dažiem gadiem LFF vadība kā stadiona kopējās izmaksas piesauca 25 miljonu eiro vērtībā (kas būtu tikai nedaudz virs tā, ko Latvijas valsts iepriekšējo piecu gadu ieguldījusi lielo sporta pasākumu rīkošanā), taču šobrīd skaidrs, ka izmaksas būtu krietni lielākas. Vai atpelnāmas? Viedokļi atšķiras.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2025 #BezMaksasSports