Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā nespēja atrast pretargumentus Austrijas izlasei. Sportacentrs.com rubrikā ″Ar hokeja rūdījumu″ uz zaudējumu Austrijai atskatījās ″Mogo″/RSU galvenais treneris Ģirts Ankipāns.

Latvijas izlase Austrijas pārākumu atzina ar 1:3 (0:0, 0:1, 1:2).

Sarunas ievadā trenerim tika uzdots jautājums par spēles pozitīvajiem aspektiem. Lai mača analīzi nesāktu ar negatīvo, treneris atskatījās uz iepriekšējām divām spēlēm, jo šajā duelī, viņaprāt, Austrija gluži vienkārši nospēlēja labāk.

″Iepriekš vinnējām vāciešus, bet šajā mačā paklupām. Jāatzīst, ka austrieši nospēlēja ļoti labi. Viņi nospēlēja tā kā mēs pret ″lielajām″ komandām. Šajā spēlē austrieši gāja uz priekšu, kad varēja, bet ļoti bieži arī nogriezās un stāvēja savā zonā. Tad parādās šī īpašība, ko regulāri uzsver Harijs – kvalitāte. Mums šodien tās pietrūka. Gūti uzlauzt šo aizsardzību, kas pielīdzināma ″purvam″.

Vislabāk man patika Vilmaņa teiktais gan pārtraukumā, gan pēc spēles – vairāk vajadzēja izpildīt metienus un iet pēc atlēkušajām ripām. Piekritīšu viņam, jo bija nepieciešami šie ″netīrie″ vārti,″ uzskata speciālists.

Austrijas izlase izteikti aizsardzībā ″nosēdās″ pēc otrā vārtu guvuma. Treneris teic, ka šādu aizsardzību jāmēģina pārvarēt ar vienkāršāku hokeju – ripas mešana zonā un cīņa par to.

″Tas viss ir smags darbs. Divcīņas, divcīņas un vēlreiz – divcīņas! Uzvari divcīņu, izgriezies, atdod ripu un tad jāseko metienam. Vēlreiz jāatsaucas uz Vilmaņa teikto – pietrūka metienu. Ilgi vazājām ripu pa perimetru un meklējām to skaisto piespēli. Pietrūka situācijas, kurās tiek uzvarēta divcīņa, seko viena vai, maksimums, divas piespēles un metiens. Tam, savukārt, seko cīņa vārtu priekšā. Pietrūka, tā sakot, ″kanādiešu″ hokeja jeb regulāras vārtu apdraudēšanas. Ja nesanāk pa vienkāršo, tad jāiet ar spēku.

Ja skatāmies uz šīm trim spēlēm, nenoliedzams ir viens aspekts – četrus no mūsu pieciem vārtiem guvis viens spēlētājs. Te nav runa par to, ka kāds būtu slikts vai labs hokejists. Kad spēle nevedas, jāiet cīņā pie vārtiem, lai atgūtu vārtu gūšanas garšu un pārliecību par saviem spēkiem. Tad nākamajā spēlē, iespējams, sanāks gūt vārtus arī ar parastu metienu. Pietrūka akcentēta ″kanādiešu″ hokeja, jo brīžiem jau Oskars Batņa pacīnījās vārtu priekšā. Tādas situācijas bija 5-6 visas spēles garumā, bet šajā mačā tās vajadzēja pa 5-6 katrā periodā,″ sacīja treneris.

Spēles laikā Latvijas izlases hokejistus bieži vien pievīla izpildījums ne tikai noslēdzošajā fāzē, bet arī piespēlēs. Tāpat savā zonā nedrošas vai neprecīzas darbības mēdza pieļaut arī pieredzējuši spēlētāji. Kā piemēru var minēt pirmos zaudētos vārtus, kad pēc pārliecinoši uzvarēta iemetiena savā zonā Kristaps Zīle ripu piespēlēja gar bortu, bet Mārtiņš Dzierkals pēc piespēles uzņemšanas neveiksmīgi mēģināja izraidīt ripu no zonas. Tā rezultātā Tims Harnišs tika pie metiena no ļoti labas pozīcijas un atklāja rezultātu.

″Kļūdas jau redzam tikai savos hokejistos. Šajā čempionātā komentēju spēles un varu teikt, ka kļūdās visi. Mums patīk spēle otrā numura pozīcijā. Jo vairāk spēlējam ar ripu, jo lielāka iespēja kļūdīties tehniskajos elementos.

Ja runājam par piespēļu kvalitāti, domāju, ka savu lomu nospēlēja stress. Četrinieks grupā ir tuvu. Tas ir sasniedzams arī ar šo zaudējumu. Spēles laikā emocionālais stāvoklis ir ļoti sakāpināts. Spēle neveiksmīgi iegriezās. Ilgu laiku neviens neguva vārtus, tad sekoja 0:1. Pēc tam iemetām, bet uzreiz dabūjām pretim. Visu spēli pavadījām tādā ″elektrizētā″ stāvoklī. Ja rezultāts būtu vēlams, visticamāk, redzētu skaistas izspēles. Ar to arī atšķiras NHL spēlētāji, kuri kvalitāti spēj saglabāt arī spriedzes apstākļos,″ uzskata Ankipāns.

Kā zināms, austrieši pērn mūsu hokejistus ceļā pretim ceturtdaļfinālam paklupināja ar graujošu 6:1 uzvaru, vietu ″play-off″ nopelnot paši sev. Runājot par šīs spēles palikšanu hokejistu prātos, pieredzējušais speciālists tika aicināts atsaukt atmiņā spēlētāja karjeru.

″Jā, hokejisti atceras pagājušā gada spēles. Domāju, ka pārāk liela motivācija dažreiz arī var būt nelabvēlīga un uzdzīt lieku stresu. Uz spēli jāiet brīvā stāvoklī. Pagājušā gada zaudējums kaut kādā mērā bija aizskarošs. Jāatzīst, ka Austrija spēles pret mums ļoti labi aizvadīja gan pērn, gan šogad. Varēja redzēt, ka viņi bija speciāli gatavojušies un nomērķējuši uz mums. Saprotu, ka arī vārtsarga izvēle bija specifiska spēlei pret mums,″ sacīja Ankipāns.

Bijušais hokejists arī norādīja, ka treneru korpuss spēles gaitā nesēdēja rokas klēpī salicis. Kā piemēru viņš minēja pāriešanu uz trīs maiņām otrā perioda vidū. Šādu lēmumu var uzskatīt par riskantu, ņemot vērā, ka otrajā trešdaļā komandas spēlē ar tā sauktajiem tālajiem soliņiem.

″Mūsējie pārgāja uz trīs maiņām un laukumā saglabāja savā uztverē kvalitatīvākos hokejistus, kas varētu šīs situācijas novest līdz vārtu guvumam. Tas arī ir taktiskais risinājums – pacelt spēles tempu un dot čaļiem iespēju labāk ieiet spēlē. Tas tika darīts, bet diemžēl neizdevās. Te vēlreiz jāatgādina Vilmaņa zelta vārdi.

Ja runājam par spēlētāju potenciālo noguršanu, jāatgriežas pie sagatavošanās posma. Ja treneris uzskata, ka spēlētāji ir spējīgi trīs maiņās pacelt tempu, tad jārīkojas. Es savas karjeras laikā ar to neesmu aizrāvies, jo tas ir riskanti. Ja nogriežņi laukumā paliek par garu, tad pat eksplozīvākie hokejisti var sagurt. Trenerim jābūt lielai pārliecībai par savu spēlētāju fizisko sagatavotību,″ vienu no spēles publiski apspriestākajiem aspektiem komentēja Ankipāns.

Noteikti jāizceļ fakts, ka 60 minūšu laikā Latvija nenopelnīja pat vienu iespēju strādāt vairākumā, kas uz iepriekšējo divu gadu fona mūsu izlasei šajā turnīrā bijis gana labs. Treneris to skaidroja ar jau iepriekš pieminēto vēlmi spēlēt skaistāk.

″Ar ripu jālien uz vārtiem. Par daudz vizinājāmies perimetrā. Lai nopelnītu vairākumu, kājās jātiek garām aizsargiem un jālien ārā no stūriem. Tam visam vajadzīga liela enerģija. Jāsaka gan, ka pretim bija šis ″purvs″ un pozicionāla aizsardzība, pret ko grūti ieskrieties,″ sacīja treneris.

Šajā spēlē Latvijas izlasē uz ledus atgriezās Renārs Krastenbergs, kurš pirmos divus mačus izlaida savainojuma dēļ. Pārbaudes ciklā Krastenbergs spēlēja vienā virknējumā ar Oskaru Batņu un Tomu Andersonu, bet šī mača ievadā darbojās trešajā maiņā kopā ar Haraldu Egli un Oliveru Mūrnieku.

Līdz ar to Ankipānam tika uzdots jautājums par līdzšinējās otrās maiņas (Andersons-Batņa-Dzierkals) kvalitāti – vai šis virknējums pirmajās divās spēlēs parādīja gana labu sniegumu, lai mača sākumā netiktu jaukts ar Krastenberga atgriešanos?

″Nezinu, kāda ir Krastenberga trauma, bet jebkurā gadījumā viņam spēles sākumā bija jāiedod laiks iespēlēties. Tādā ziņā treneri pareizi darīja un nejauca to, kas, viņuprāt, strādā. Pēc tam Krastenbergs tika iesaistīts vairāk. Viņam šajā spēlē bija labi momenti. Renārs bija viens no hokejistiem, kurš kājās spēja tikt prom no pretiniekiem,″ norādīja treneris.

Šajā mačā atkal lielu darba apjomu izdarīja pirmā maiņa, jo visi vadošā trijnieka uzbrucēja laukumā pavadīja vairāk nekā 21 minūti (Smirnovs – 21:22, Balcers – 24:24, Vilmanis – 25:15). Ankipāns gan nav nobažījies par vadošās maiņas iespējamu ″noplīšanu″ turnīra gaitā.

″Smirnovu es tik labi nepazīstu, līdz ar to būs grūtāk komentēt, bet Balcers ir ļoti labs slidotājs. Viņš slido ar mazu enerģijas patēriņu, līdz ar to nedomāju, ka Balcers ir nokaujams. Savukārt Vilmanis ir vienkārši ″mašīna″. Nedomāju, ka šādi spēlētāji ir ″nokaujami″. Kā jau teicu, nepazīstu Smirnovu, bet viņš līdz šim izskatījies labi. Žēl, ka Vilmanis nespēj atrast vārtu garšu,″ par pirmo virknējumu izteicās treneris.

Spēlē pret Austriju ″uzliesmoja″ problēma, kas Latvijas hokeja izlasi mocījusi jau ilgāku laika periodu. Runa ir par sarežģījumiem, spēlējot nomināli pirmā numura lomā. Ankipāns teic, ka meistarības atšķirība starp Austrijas un Latvijas izlasēm nebija tik liela.

″Negribu pārspīlēt, bet ungārus un britus mēs vinnēsim, spēlējot pirmā numura lomā. Atceros, ka Rīgas ″Dinamo″ laikos arī savu reizi pieveicām stiprākas komandas, bet mocījāmies ar sava līmeņa klubiem. Mūsu komandas līmenis ir augstāks, bet ne krasi augstāks, kā tas būs spēlēs pret Lielbritāniju vai Ungāriju. Mums deva spēlēt pirmā numura lomā, bet pretim nebija komanda, kas jāmaļ gabalos. Mums pirmā numura lomu var atdot arī kanādieši vai zviedri.

Mums emocionāli gribētos, ka Austriju uzvaram ar lielu rezultātu. Arī manā trenera karjerā bijuši pretinieki, pret kuriem jau pašā sākumā gribas iekrāt 2-3 vārtu pārsvaru, lai tālāk nav jānervozē,″ sacīja treneris.

Noslēdzot sarunu, Ankipāns tika aicināts atminēties hokejista karjeru un mačus, kad pretim stājās nosacīti zemāka līmeņa komandas.

″Savulaik bija tā pārliecība, ka Austrija vai Francija ir vājākas komandas. Nezinu, kāda ir mūsdienu spēlētāju mentalitāte, bet domāju, ka nekas nav mainījies, jo reitingā tāpat esam augstāk par, piemēram, Austriju. Pieļauju, ka spēlētāji apzinās savu pārspēku. Te mēs atgriežamies pie tā emocionālā sloga, ko mēs paši sev uzliekam,″ sarunas nobeigumā teica treneris.

Ģirta Ankipāna trīs zvaigznes Latvijas izlasē:

• Alberts Šmits – 0+1, 23:18 spēles laiks;
• Renārs Krastenbergs – divi metieni, 17:15 spēles laiks;
• Sandis Vilmanis – četri metieni, 25:15 spēles laiks.

Nākamo spēli Latvijas izlase aizvadīs rīt, plkst. 17.20 pēc Latvijas laika tiekoties ar Somijas valstsvienību.

Rubrikas "Ar hokeja rūdījumu" iepriekšējās publikācijas:

″Ar hokeja rūdījumu″: Atvars Tribuncovs lāpa Latvijas robus spēlē pret Šveici
″Ar hokeja rūdījumu″: Sorokins slavē Dzierkalu un atgādina par ″pretīgo″ 1:6 pret Austriju

Noderīgas lietas:

PČ jaunumi, komentāri un viedokļi
Lielā SPORTLAND prognožu spēle
Baudi PČ hokejā Fanu teltī Skanstes ielā 21
LKPP.LV hokeja noteikumu spēle
Matuļa Tērvetes Extras
Laimē jaunu PEUGEOT uz nedēļas nogali!