Latvijas skeletona izlases galvenais treneris Ivo Šteinbergs sarunā ar Sportacentrs.com dalījās ar aizkulisēm par komandas protestu pret ″neitrālajiem″ sportistiem no agresorvalsts, kā arī atskatījās uz sportistu sniegumu šajā sezonā.

Jau ziņots, ka pats Šteinbergs kopā ar Ukrainas skeletona saimes pārstāvjiem aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā Eiropas kausa posmā Īglsā vienojās protestā pret Krievijas skeletonistu pielaišanu starptautiskajām sacensībām. Tā rezultātā izveidojās vairākas konfliktsituācijas ar sacensību organizatoriem, kas noveda pie Latvijas Bobsleja un skeletona federācijā (LBSF) iesniegtas sūdzības pret pašu Šteinbergu.

Treneris atzina, ka par protestu ar kolēģiem no Ukrainas runāja jau laikā ap gadu miju, kad kļuva zināms, ka Krievijas skeletonisti tiks pie iespējas doties trasē. Uzrunāti tika arī citu valstu pārstāvji, tomēr, kā redzams sociālajos medijos publicētajos video, aicinājums protestēt citas dzirdīgas ausis nesasniedza.

″Uzaicināju Vāciju, Austriju un Lielbritāniju, bet atbildi nesaņēmu. Nebija pat nekādu sarunu. Šo valstu pārstāvji vienkārši skatījās no malas. Negājām uz baigo protestu, bet gan gribējām pavēstīt, ka šāda rīcība nav normāla. Godīgi sakot, esmu šokēts, ka tas viss šādi izvērtās,″ sacīja treneris.

Kā zināms, ar Lielbritānijas izlasi strādā Latvijas skeletona leģenda Martins Dukurs, bet viņš Eiropas kausa posmā ar komandu nebija, līdz ar to pievienoties protestā nevarēja. Tiesa, Šteinbergs no bijušā cīņu biedra pēcāk saņēmis atzinīgus vārdus par izrādīto nostāju.

Latvijas sportisti šonedēļ Eiropas kausa sacensības aizvada arī Vinterbergā, bet šobrīd par atkārtotu protestu sarunas vēl neesot notikušas.

″Ja vajadzēs, atbalstīsim ukraiņus, jo situācija ir tiešām briesmīga. Pagājušajā nedēļā noprotestējām ceturtdienā. Nākamajā dienā runāju ar ukraiņu treneri un viņš stāsta, ka pa nakti raķešu uzbrukumā tika nogalināts viņa tuvs draugs, kurš arī bija sportists. Sieva un bērni palikuši, bet šeit žūrija stāsta, ka ievērojam politisko neitralitāti. Tā īsti neizskatās. Kāda neitralitāte, ja tevi trenkā, sauc policiju un rauj plakātus no rokām,″ stāstīja izlases stūrmanis.

Šteinbergs arī pastāstīja par notikumiem, kas palika ārpus sociālajos medijos publicētajiem video rullīšiem.

″Ceturtdien protestējam un piektdien sākas sacensības. Kad startēja krievi, ukraiņu pusaudži kliedza: ″No war in Ukraine″ (″Nē karam Ukrainā″). Uzreiz skrien trases menedžeris un sāk tos pusaudžus raut aiz kakla, grūst telefonus prom utt. Pēc tam viņam teicu, ka izsaukšu policiju, ja vēlreiz redzēšu, ka viņš šiem pusaudžiem skaras klāt. Viņš atkal murgoja, kaut ko par neitralitāti.

Sacensībās startēja viens ukraiņu sportists, bet pārējie kolēģi viņu atbalstīja. Piektdien jaunie sportisti gāja sasildīties komandas ģērbtuvē. Pienāk sestdiena un pēkšņi šie pusaudži nedrīkst atrasties ģērbtuvē, jo tiek nodēvēti par nepiederošām personām. Ukraiņu treneris prasīja, kāpēc piektdienā viss bija kārtībā, bet sestdienā vairs nē? Protams, noteikumos ir minēts, ka nepiederošas personas nedrīkst uzturēties ģērbtuvē, bet tās telpas ir milzīgas. Pats redzēju, ka šie jaunieši ģērbtuvē sildījās un sēdēja telefonos, nevis kādam bruka virsū.

Menedžeris izsauca policiju, norādot, ka tiek traucēta sabiedriskā kārtība. Policija atbrauca, bet ukraiņu treneris švaki runā angliski, tāpēc aizgāju palīgā un filmēju. Izskaidrojām situāciju, bet policists teica, ka man būšot problēmas, ja publicēšu video. Diezgan skumja un nepatīkama pēcgarša. Stulbākais, ka neviens jau nekliedz politiskus saukļus. Ukraiņi sauca: ″Nē karam Ukrainā″, bet man bija plakāts ar uzrakstu: ″Krievija nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus″. Tas nav politisks sauklis, bet gan fakts. Kopumā visai bēdīgs skats, ka pieauguši vīrieši trenkā pusaudžus,″ uz notikumiem Eiropas kausa posmā atskatījās Šteinbergs.

Savukārt paši krievu sportisti, kā stāstīja treneris, apkārt notiekošo pilnībā ignorēja.

″Krievu skeletonisti mani mēģina pasveicināt un iziet uz kontaktu, bet es viņus turpinu ignorēt. Ja kāds no šiem sportistiem pienāks man klāt un pateiks, ka, viņaprāt, notiekošais ir kas drausmīgs, man nebūs problēmu paspiest roku. Tomēr viņi uzsver, ka brauc tikai sacensties. Kamēr krievu sportisti paši nepateiks, ka Ukrainā notiekošais nav pieņemams, viņi var aizmirst par jebkāda veida kontaktu. Citu valstu sportistiem viss vienalga – sveicinās un apskaujas ar krieviem. Kamēr kara nav pie tevis, viss ir kārtībā...

Par šo jautājumu aizdomājos mazliet tālāk. Mēs esam kaimiņos Krievijai un mums ar šo valsti pieredze bijusi jau iepriekš. Ja kaut kas tiešām notiktu Latvijā, tad visi kolēģi no citām valstīm tieši tāpat aizmirsīs arī par mums?″

Kā jau minēts, LBSF saņēma sūdzību par Šteinberga rīcību. Latvijas izlases trenerim arī tika piešķirts brīdinājums ar piebildi, ka atkārtotu protestu gadījumā viņš, iespējams, netikšot pielaists sacensību vietai. Šteinbergs gan par plašākām sankcijām neuztraucas un ir gatavs cīnīties arī Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).

″Globāli viņi man neko nevar izdarīt. Protams, nebūtu labi, ja atņemtu akreditāciju, bet mums netrūkst treneru, kuri mani var aizvietot. Man nav ko zaudēt, jo galu galā muļķīgi izskatītos tieši sacensību organizatori,″ sacīja treneris.

Reizē ar protestu Ukrainas nometne Starptautiskajai Bobsleja un skeletona federācijai (IBSF) arī nosūtījusi sacensībām pielaisto krievu sportistu aprakstu ar atsaucēm uz viņu saistību ar Krievijas armijas sporta klubiem.

″Šīs IBSF runas par neitralitātes pārbaudīšanu ir pilnīgs murgs. Redzēsim, ko Starptautiskās Olimpiskās komiteja (SOK) atbildēs,″ uzskata Šteinbergs.

Saistībā ar Latvijas sportistu dalību sacensībās, kur startē agresorvalstu atlēti, bieži vien sabiedrībā izskan viedoklis par boikotu. Šteinbergs apstiprināja, ka šādu opciju pat neesot izskatījis.

″Šādu variantu nekad neesmu apsvēris. Pirmkārt, jāseko tam, ko uz starptautiskās skatuves dara ukraiņi. Otrkārt, pret krieviem ir jācīnās. Mūsu ″cīņas lauks″ ir sacensības. Marta Andžāne pagājušajā nedēļas nogalē divreiz bija uz goda pjedestāla, bet krievu sportistes pat netika sešiniekā. Ideāli, ka 17 gadus veca meitene var viņas apbraukt. Tā man ir papildus motivācija uzlabot mūsu komandas sniegumu, lai varam viņus apspēlēt arī nākotnē.

Uzreiz pateikšu, ka sacensības krievu dēļ neboikotēsim. Tu taču vari braukt uz olimpiskajām spēlēm un teikt, ka apzinies agresoru klātbūtni, bet dodies trasē viņus uzveikt,″ pauda treneris.

Šajā nedēļas nogalē Latvijas sportistiem ar dalību Eiropas kausa sacīkstēs Vinterbergā ir pēdējā iespēja uzlabot savas pozīcijas olimpisko spēļu kvalifikācijas ieskaitē. Šobrīd, kā apstiprināja treneris, skaidrs, ka vairāk par vienu sportistu katrā disciplīnā Latvijai nebūs.

″Martai vēl jāizdara darbiņš. Pagaidām rādās, ka Vinterbergā jābūt starp labākajām 11 un jāskatās, kā sokas pārējām kolēģēm. Savukārt Emīla Indriksona dalība spēlēs ir 100% skaidra. Ja Martai viss izdosies, tad startēsim ar diviem sportistiem un varēsim piedalīties arī jauktajā komandu stafetē,″ norādīja speciālists.

Šteinbergs, sniedzot komentāru LBSF, sacīja, ka sezona neesot bijusi mazāk gluda, nekā sākotnēji cerēts. Šo domu viņš intervijā Sportacentrs.com paplašināja ar atziņām par braucēju sniegumu trasē.

″Ar kamanām viss ir kārtībā. Kad ir braucienu kvalitāte, tad rezultāts neizpaliek. Visur, kur esam braukuši, iespējas ir, bet lielākoties pietrūkst braucienu kvalitātes. Kad pirms sezonas runāju, ka gribam uz olimpiskajām spēlēm aizvest 2+2 vai vismaz 2+1, vadījos pēc pagājušajās sezonas braucienu kvalitātes. Šogad, iespējams, spiediens uz 17-18 gadus vecu sportistu pleciem ir pārāk liels.

Pirms Insbrukas posma komandas iekšienē bija kārtējā nopietnā saruna. Izskatās, ka Martai tā palīdzēja. Citiem braucējiem arī veicās mazliet labāk, tomēr ne gana labi. Iespējams, traucē jaunība, bet nevar noliegt, ka šogad gūts ļoti labs rūdījums,″ komandas sniegumu raksturoja treneris.

Sarunas nobeigumā Šteinbergs arī piebilda, ka, vadoties tikai pēc sportiskajiem apsvērumiem, vajadzēja doties uz Āzijas kausa posmiem, kas norisinājās mūsu sportistiem labi zināmajā Phjončhanas trasē. Tas gan nozīmētu nepiedalīšanos Pasaules kausa posmos Siguldas trasē.

″Pirms sacensībām Siguldā sportistiem teicu, ka tā ir Dieva dāvana. Protams, var vainot starta numurus un laikapstākļus, bet ar šādu braucienu kvalitāti mājas trasē bija par īsu. Šķiet, ka nevienai citai valstij nebija tik daudz sacensību kā mums, līdz ar to iespēju netrūka, bet tās neizdevās izmantot. Tagad, atskatoties uz izvēlētajām sacīkstēm, var teikt, ka vajadzēja braukt uz Dienvidkoreju, bet es taču neizvēlēšos Phjončhanu Siguldas vietā,″ sarunas izskaņā uz olimpisko kvalifikāciju atskatījās Šteinbergs.

Eiropas kausa posms Vinterbergā ar sacensībām vīru konkurencē 16. janvārī sāksies plkst. 9 no rīta pēc Latvijas laika.