Latvijas bobsleja komanda olimpiskajās spēlēs neveiksmīga kritiena dēļ palika ar vienu ekipāžu, kas, kā sarunā ar Sportacentrs.com atzina treneris Emīls Cipulis, iespējams, palīdzēja uzrādīt labākus rezultātus nekā sākotnēji cerēts.

Latvijas renes sporta olimpisko atskatu mini sērijas turpinājumā piedāvājam bobsleja izlases galvenā trenera Emīla Cipuļa viedokli par mūsu komandas iespēto Kortīnā. Ar Ivo Šteinberga teikto par skeletonu olimpiskajās spēlēs iespējams iepazīties šeit.

Bobslejistu rezultāts divniekos – ieskaitīts ar plusu

Latvijas bobslejistu sniegums pirms olimpiskajām spēlēm bija gana pieticīgs, jo Pasaules kausa posmos ieņemtās pozīcijas bieži vien bija tuvāk otrā desmita beigām vai vidum. Pēc olimpisko spēļu divnieku sacensībām Cipulis sacīja, ka četriniekos vieta labāko desmitā nozīmēs ″ieskaitītu″ startu.

Tieši to Jēkabs Kalenda ar Lauri Kaufmani, Mairi Kļavu un Matīsu Mikni arī paveica, četriniekos ierindojoties 10. vietā. Savukārt divniekos Kalenda kopā ar Mikni tika pie astotās vietas.

″Divniekos ļoti tuvu bijām arī labāko sešiniekam [+0,08s]. Tur var teikt, ka ieskaitīts ar plusu. Četriniekos 10. vieta ir labs rezultāts, ņemot vērā, ka bija trīs ļoti labi braucieni, bet otrais stipri iesita pa rezultātu.,″ sacīja Cipulis.

23 gadus vecais Kalenda bez kļūdām trasē neiztika, bet kopumā demonstrēja visai stabilu sniegumu pie Latvijas vienīgās ekipāžas stūres. Treneris šādam apgalvojumam piekrita.

″Viņš parādīja ļoti stabilu un profesionālu braukšanu. Nebija brīžu, kad braukšanā rastos kaut kādi pārrāvumi vai nepārliecība. No brauciena uz braucienu izlaboja iepriekš sanākušās kļūdas,″ gados jauno pilotu slavēja treneris.

Diemžēl Latvijas komanda vēl pirms oficiālajiem treniņiem palika ar vienu ekipāžu, jo smagu un veselībai bīstamu kritienu piedzīvoja otrs pilots Renārs Grantiņš. Cipulis neslēpa, ka iekšējās konkurences beigas no Kalendas pleciem noņēmušas spiedienu.

″Izskatījās, ka viņam pazuda spiediens, jo līdz tam Renārs Jēkabu visu laiku ″bakstīja″. Renārs vienmēr bija tuvu, kas arī radīja tādu spriedzīti. Uzreiz pēc Renāra izkrišanas varēja just, ka spriedze ir pazudusi un Jēkabam startēšana kļuva vieglāka,″ atklāti par audzēkņa psiholoģiju izteicās bijušais pilots.

Pārāk vājš starts četriniekos

Kalenda/Miknis divnieku sacensību četros braucienos ne reizi neuzstūma sliktāku startu par sesto, bet četriniekos mūsu ekipāžas labākais iespētais laiks bija tikai 12. Cipulim uz jautājumu par vājo startu četriniekos konkrētas atbildes nebija.

″Grūti pateikt, jo divniekos redzējām, ka Matīss ir fiziskās formas virsotnē. Pārējie čaļi, kam šīs ir pirmās spēles, iespējams pārdega. Jāsaka, ka ar starta laikiem, kas ir ārpus top 10, par augstām vietām cīnīties grūti. Vēsturiski mums labs starts allaž nozīmējis arī labu rezultātu,″ sacīja Cipulis.

Kā atzina treneris, sīkas neprecizitātes pieredzētas arī pašā starta skrējiena procesā: ″Lauris, kurš brauc otrajā vietā, vienā braucienā skrēja par tālu, bet ceturtajā braucienā kamanās ielēca pareizajā brīdī. Tad arī visa komandas inerce aiziet pareizajā virzienā. Kopumā komandas sadarbību vainot nevar. Es teiktu, ka pie vainas droši vien bija skrējiena ātrums.″

″Pilotu″ trase un veiksmīgi tehniskie risinājumi

Skeletona treneris Ivo Šteinbergs sacīja, ka Kortīnā trase uz priekšplānā nolikusi tieši braucēju meistarību. Līdzīgu atziņu pauda arī Bobsleja izlases galva.

″Uzreiz parādās pilotu meistarība – kā viņš šo trasi spēj ″uzzīmēt″. Jā, trase ir šaura, bet ar četrinieku tieši pašu trases augšu izbraukt bija vieglāk, jo svars ir lielāks, līdz ar to vieglāk izstūrēt plakanajās virāžās. Savukārt trases lejasdaļa četriniekiem bija piņķerīgāka. Es to nosauktu par ″pilotu trasi″,″ skaidroja speciālists.

Bobsleja sacensību translācijā šķita, ka kamanas ceturtajā virāžā pārbrauc pāri koka segmentiem. Cipulis apstiprināja, ka tā tas tik tiešām arī notika, bet pārbraukšana pāri dēļiem vēl nenozīmējot bobsleja slieces pastardienu.

Treneris jau iepriekš izteicās, ka pirms olimpiskajām spēlēm komanda beidzot atrada arī pareizos tehniskos risinājumus. Šajā sarunā viņš norādīja, ka olimpisko spēļu laikā vaļa eksperimentiem netika dota.

″Bijām atraduši labu tehnikas risinājumu. Tas apliecinājās arī četrinieku otrajā braucienā, kur tika pieļauta rupja kļūda, kas maksā līdz pussekundei. Mums arī šajā braucienā kamanas uz beigām ieskrējās un rezultāts nebija tik slikts. Izskatās, ka ar tehniku viss kārtībā, līdz ar to rezultāts jāuztaisa pašiem cilvēkiem,″ uzskata treneris.

Vieglāk būt trenerim vai sportistam?

Cipulis olimpisko spēļu gaisotni pirmo reizi izbaudīja 2022. gadā, pildot pilota pienākumus. Četrus gadus vēlāk viņš cīņas trasē notiekošo vēro jau trenera ampluā.

″It kā vieglāk būt trenerim, bet spriedze tik un tā ir liela. Treneri grib apspēlēt pārējās komandas, līdz ar to diezgan daudz sanāk domāt visādus risinājumus. It sevišķi jaunā trasē. Ir jāsaskata līnijas un jānodod tās sportistam. Tā ir tāda spēle, ar kuru, manuprāt, gana labi tikām galā, jo lielākā daļa braucienu bija kvalitatīvi,″ sacīja Cipulis.

Treneris arī sniedza nelielu ieskatu olimpiskās dienas plānojumā: ″Ja mači sākās desmitos no rīta, tad astoņos jau bijām ceļā uz trasi, bet ciematā atgriezāmies ap trijiem pēcpusdienā. Protams, vakaros starp sacensību dienām tiek veltīts laiks arī tehnikas jautājumiem.″

Ko iesākt ar Vāciju?

Kortīnas trasē jau atkal dominēja Vācijas bobsleja labi ieeļļotā ″mašīna″. Divnieku sacensībās vācu sportisti notīrīja visu goda pjedestālu, bet četriniekos šveicietis Mihaels Fogts pamanījās apsteigt Adamu Amūru, atstājot Vāciju ″tikai″ ar zeltu un sudrabu.

Cipulis teic, ka cīņā pret vāciešiem jāsāk ar cilvēka faktoru. Vācijas izlasē ilgus gadus toni noteica divi talantīgi piloti – Frančesko Frīdrihs un Johanness Lohners. Lai spētu kaut nedaudz konkurēt ar šāda līmeņa braucējiem un tehniku, kā uzskata Cipulis, nepieciešams izcils sniegums startā.

Latvijas izlases treneris arī norādīja uz Vācijas iespaidīgajiem resursiem ne tikai tehnikas jautājumos.

″Mēs esam salīdzinoši maza nācija. Mums trūkst roku, lai varētu Vācijai tikt līdzi. Pat ja mēs varētu vairāk eksperimentēt ar jaunām kamanām, mums trūkst pilotu, kas tās testē. Vācijai aiz šiem trim pilotiem ir vēl vismaz seši, kuri Pasaules kausā mierīgi varētu braukt labāko desmitniekā vai tuvu tam. Līdz ar to viņu testēšanas iespējas ir milzīgas.

Jāsāk ar sevi – starts un pilotu meistarība. Ja tie divi elementi būs, tad top 6 ņemams katrās sacensībās. Savu reizi tad varēs arī vāciešus pabakstīt,″ norādīja speciālists.

Viņš uzskata, ka absolūti vienādas tehnikas piešķiršana katram pilotam, visticamāk, nebūtu galējs risinājums, jo katra komanda tik un tā atrastu veidus, kā pielāgot slieces savām vajadzībām. Kamanu lozēšana pirms došanās trasē gan, viņaprāt, būtu risinājums, kas parādītu pilotu reālo meistarību.

Olimpiskās sezonas vērtējums un traumas

Skeletona izlases galvenais treneris Ivo Šteinbergs sarunā ar Sportacentrs.com savu audzēkņu sniegumu olimpiskajā sezonā vērtēja ar septiņām ballēm. Pēc olimpiskajām spēlēm līdzīgās domās ir arī Cipulis.

″Šobrīd ieliktu septītnieku. Pirms Kortīnas, visticamāk, būtu jāliek piecas balles, bet olimpisko spēļu braucieni vērtējumu pacēla. Jāatceras, ka sezona bija sarežģīta.

Renārs satraumējās teniņā. Arī četrinieku stūmējs Arnis Bebrišs, jau esot Kortīnā, salauza pēdu. Viņš divnieku treniņā skrēja starta sprintu un juta, ka kaut kas nokrakšķēja. Pasmagi ar traumām mums gāja... Es jau dakterim teicu, ka sliktāk nevar būt, bet viņš aicināja nepiesaukt vēl kaut ko,″ nobeigumā sacīja Cipulis.

Piektdien tiks publicēta Sportacentrs.com intervija arī ar kamaniņu sporta izlases treneri Mārtiņu Rubeni, kurš atskatījās uz mūsu izlases startu olimpiskajās spēlēs.